Saeimas sēdes tiks sasauktas, ja MK un Saeima būs sagatavojusi pietiekamu skaitu jautājumu, sacīja Krapāne. Saeimas sēde varētu tikt sasaukta arī tādā gadījumā, ja MK būs nepieciešams risināt vai apstiprināt kādu ļoti steidzamu jautājumu, bet pašlaik nav zināms, vai tāda vajadzība būs.
Tas varētu nozīmēt, ka tuvākajā laikā netiks izskatīts jautājums par demisijas pieprasīšanu tieslietu ministram un iekšlietu ministra pienākumu veicējam Aigaram Štokenbergam (V), ko kopīgi prasa apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un "Saskaņas centra" politiķi.
Jautāta, vai Valsts prezidenta kanceleja (VPK) var sniegt papildu kritērijus jau zināmajiem, pēc kuriem tika noteikta 4.augusta Saeimas sēdes darba kārtība, Krapāne uzsvēra, ka "visi papildu kritēriji nav definējami, jo balstās uz pieredzi, zināšanām, neformālām konsultācijām, situācijas prognozēšanu. Ļoti būtisks ir Eiropas Savienības tiesību aspekts".
Kā ziņots, Bērziņš 1.augustā parakstīja darba kārtību un sasauca 4.augusta Saeimas sēdi, kurā ļāva deputātiem izskatīt 16 jautājumus.
Saskaņā ar Satversmes 49.pantu atlaistās Saeimas darba kārtību nosaka Valsts prezidents. 23.jūlija referendumā iedzīvotāji ar pārliecinošu balsu vairākumu nobalsoja par parlamenta atlaišanu.
Valsts prezidents pirmo reizi pēc Saeimas atlaišanas noteica parlamenta darba kārtību, parakstot dokumentu ar parlamenta dienas kārtībā iekļautajiem lēmumprojektiem un likumprojektiem.
Šāda sistēma, kad prezidents Saeimas ceturtdienas sēdes darba kārtību noteiks tās pašas nedēļas pirmdienā līdz plkst.14, tiks īstenota līdz pat jaunās Saeimas ievēlēšanai. Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) būs tiesības Bērziņam lūgt ārpus paredzētās sistēmas Saeimas darba kārtībā iekļaut jautājumus, kuru izskatīšana būs steidzama.