LNT raidījumā 900 sekundes Bērziņš šorīt sacīja, ka esot iepriecināts par šajā Saeimā izveidoto Sabiedrības saliedēšanas komisiju. "Mums visiem ir jādomā vienā virzienā," uzskata Bērziņš.
Viņaprāt, cilvēkiem vajag skaidrot pašreizējo situāciju, kāda tā ir izveidojusies Latvijā. "Rezultāts būs vienāds, - ejot vai neejot uz referendumu. Šī ir absurda situācija. Esmu cilvēks, kas domā un vērtē. Es rīkošos, kā tajā brīdī uzskatīšu par vajadzīgu. Lai katrs rīkojas, kā grib," sacīja Valsts prezidents.
Bērziņš uzskata, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā cilvēkos biežāk parādās tādas īpašības kā cietsirdība, greizsirdība, nenovīdība un naids. Tuvojoties gadu mijai, Valsts prezidents novēlēja Latvijas iedzīvotājiem paraudzīties "ar citām acīm, - naida vietā lūkoties ar mīlestību".
Kā ziņots, valdošās koalīcijas partijas ir aicinājušas iedzīvotājus referendumā par krievu valodu kā otro valsts valodu balsot pret.
LETA jau ziņoja, ka Bērziņš pieņēmis lēmumu nepiedalīties šajā tautas nobalsošanā.
Kā ziņots, no 1. līdz 31.novembrim Latvijā notika parakstu vākšana par likumprojektu, kas paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, nosakot krievu valodai valsts valodas statusu. Parakstu vākšanā referenduma rīkošanai par krievu valodu kā otru valsts valodu no šā gada 1.novembra līdz 30.novembrim piedalījušies 183 046 vēlētāji, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie provizoriskie parakstu vākšanas rezultāti. Komisija parakstus pārbaudīs un gala rezultātu paziņos līdz gada beigām. Lai rīkotu referendumu, nepieciešams savākt 154 379 parakstus.
Referendums būs jārīko neatkarīgi no tā, vai Saeima iesniegto likumprojektu noraidīs vai pieņems, jo likums Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu nosaka, ka tautas nobalsošanu rīko, ja Saeima ir grozījusi Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77.pantu. Lai Saeimas pieņemtais likums par grozījumiem Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77.pantā iegūtu likuma spēku, tas nododams tautas nobalsošanai.