Bordāns aicina prezidentu rīkoties izšķirīgi

Ir acīmredzami, ka JKP gribēja savai partijai valdībai neproporcionāli daudz amatu. Pēc mandātu skaita katrai partijai, izņemot Jauno Vienotību, kam pienāktos 2 portfeļi, pienāktos pa 3 portfeļiem. Ņemot vērā, ka premjera amats tiek vērtēts divu portfeļu vērtē, tad JKP atbilstoši mandātu skaitam pienāktos tikai premjers un finanšu ministrs

Tur nav risinājumu, kā valsts var nodrošināt objektīvi mazaizsragātas sociālās grupas, nav risinājuma mediķu algām un veselības aprūpes nodrošināšanai, bet gan stulba budžeta naudas šķērdēšana priekšvēlēšanu populisma turpināšanai.

LPSR čekisti un PSKP boļševiki arī ārkārtas vēlēšanās aicina visus debīliķus balsot par komūnistiem, naclopiem un svoločiem. Tiem kuri no tādas balsošanas ir apvēmušies tiks piedāvāti svaigi jampampiņi.

Ļoti negodīgs solījums - "veidot jaunu politiku". Kāda var būt jauna politika nacionāli reakcionārā un krimināli oligarhiskā šļūcienā no šī valstiskā šļūciena algoto sargsuņu puses. Te ir tas gadījums, kad cilvēka muldēšana pilnā mērā atbilst viņa fizionomijas tonalitātei. Žēl, ka netika krēslā. Vispār latvieši ir pelnījuši godam sūrā darbā tādu premjeru, kurš savai kabatas partijai neprata izdomāt jēdzīgu nosaukumu, programmu un arī valdības programmu izveidoja tikai no tukšas ļerkšķēšanas, kas piestāv cilvēciskajām nevērtībām.

Saeimas vēlēšanu liela (vislielākā!?) vērtība ir zinātniskā vērtība. Saeimas vēlēšanas ir tematiski daudzpusīgs un analītisku prātu veldzējošs materiāls latviešu tautas un tās inteliģences izpratnei. Saeimas vēlēšanas palīdz uztvert tautas nākotnes izredzes, izritinot etnopsiholoģiski un etnosocioloģiski futūristiskas ainas. Par Saeimas vēlēšanu nevērtību nav vajadzīgs daudz lauzīt galvu. Nacionāli reakcionārā un krimināli oligarhiskā valstiskumā ir iespējama vienīgi vēlēšanu simulēšana. Tiekamies ar tādu pašu vēlēšanu simulēšanu kā padomju iekārtā. Citu variantu nav un nevar būt ne teorētiski, ne praktiski. Kriminālajā kapitālismā (kapitālisma viskroplākajā modifikācijā) parlamenta vēlēšanām nevar būt nekādas pragmātiskās jēgas. Pragmātisma ikvienu impulsu momentā noslāpē oligarhijas Astoņkājis ar saviem valdošās kliķes un varas inteliģences sargsuņiem

Mēs aicinām šo kungu pastāstīt: 1)Kā viņš taisās savest valsti kārtībā ja būdams finanšu ministrs viņš nespēja tikt galā ar savu darbu un nesaveda tieslietas kārtībā? 2) Kas tās par īpaši draudzīgām attiecībām ar bijušo knab vadību?Vai tieslietu ministrs drīkst draudzēties ar pašu knab vadību?