Jau gada sākumā, kad parādījās ziņas par MN, kas izdod laikrakstu Neatkarīgā Rīta Avīze, vairākus žurnālus un īsteno interneta projektus, pārdošanu uzņēmumam MN Mediji, kas līdzīgās daļās pieder MN vadības komandas pārstāvjiem Armandam Pučem, Lilitai Seimuškānei un Uldim Dreiblatam, tika pieļauts, ka realitātē uzņēmuma patiesie īpašnieki nav mainījušies un darījums bijis nepieciešams, lai Ventspils mērs Aivars Lembergs, sajūtot, ka no rokām slīd laukā ietekme VN un LK, varētu saglabāt sev politiskās ietekmes instrumentu. Oficiāla apstiprinājuma šādai informācijai gan nav, A. Lembergs savu saikni ar darījumu ir noliedzis. VN, kā lielākais akcionārs pašlaik ir Vitol Group, iesniegumā prokuratūrai norādīts, ka LK meitas sabiedrība SIA LASCO Investment visas tai piederošās MN kapitāldaļas šī gada janvārī pārdevusi par 85 tūkstošiem eiro jeb teju 60 tūkstošiem latu, kas ir vairāk nekā desmit reizes mazāk nekā summa, par kuru LASCO Investment apmēram gadu iepriekš iegādājās MN. Iesniegumā arī minēts, ka LASCO Investment savulaik ieķīlāja MN kapitāla daļas par 831 600 latiem, savukārt MN Mediji tās ieķīlāja a/s Latvijas Krājbanka 120 tūkstošu latu apmērā. Minētie fakti iesnieguma autoriem likuši secināt, ka patiesībā MN kapitāla daļas ir krietni vērtīgākas."Ja jau tas ir minēts, kur man likties," atbild A.Puče, lūgts apstiprināt iesniegumā minētās summas patiesumu. Kāpēc tā ir tik zema, viņš aicina vaicāt iepriekšējiem īpašniekiem, jo "mēs piedāvājām un viņi pārdeva". LK valdes loceklis Edvīns Bērziņš šo darījumu uzskata par pamatotu, jo MN jau ilgstoši nesis lielus zaudējumus, kuru segšanai ik gadus nācies investēt papildus līdzekļus. Saskaņā ar LETA arhīva ziņām MN pērno gadu noslēdzis ar 1,78 miljonu latu zaudējumiem, savukārt gadu iepriekš MN strādājis ar teju 1,86 miljonu latu zaudējumiem. E.Bērziņš skaidroja, ka nelabvēlīgās ekonomiskās situācijas dēļ LK atbrīvojoties ar uzņēmuma pamatbiznesu tieši nesaistītajiem īpašumiem. Kaut arī LK lūgusi, VN atteikusies šo uzņēmumu pieņemt atpakaļ, tādēļ nācies to pārdot. "Nevar vienkārši primitīvi paskatīties pirmos ciparus un veikt novērtējumu," viņš uzsver.Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes loceklis Aivars Rudzinskis atturas vērtēt, vai 85 tūkstošu eiro maksa par MN kapitāla daļām ir adekvāta, jo esot grūti novērtēt kompānijas, kas strādā ar zaudējumiem. Viņš arī neņemas apgalvot, ka ekonomiski spiedīgajos laikos mediju pārdošana par sviestmaizi ir ierasta, ņemot vērā mediju zaudējumus. Arī Ģ.Rungainis uzskata, ka no publiskotajiem skaitļiem nevar izdarīt spriedumus par MN pārdošanas izdevīgumu, tomēr šis darījums viņam izraisot jautājumus. Esot jāņem vērā, ka LK un VN kotējas biržā, kas nozīmē, ka tām jāatbilst noteiktiem standartiem. Ja šādas darbības notiktu kādā lielā kotētā kompānijā jebkur citur pasaulē, tas izraisītu jautājumus, tāpēc būtu nepieciešama revīzija, lai izpētītu situāciju, izriet no Ģ. Rungaiņa teiktā. Viņam gan interesants šķiet arī fakts, ka no publiski pieejamās informācijas izriet — "de facto nauda nākusi caur Latvijas krājbanku". Pēdējā laikā tieši Latvijas krājbankas vārds izskanējis arī citu ar mediju vidi saistītu darījumu kontekstā.
Cik reāla patiesībā bijusi Mediju nama pārdošana Pučem un citiem?
Tas rada jautājumus. Tā par a/s "Ventspils naftas" (VN) iesniegumā prokuratūrai minēto informāciju, kas ļauj apšaubīt arī SIA "Mediju nams" (MN) pārdošanas darījuma ekonomisko izdevīgumu, izsakās investīciju baņķieris Ģirts Rungainis. Diena jau rakstījusi, ka VN iesniegumā paustas bažas par a/s "Latvijas kuģniecība" (LK) izsaimniekošanu, un viens no pārmetumiem ir arī par MN pārdošanu — iesniegumā norādīts, ka, pārdodot izdevniecību, LK varētu būt nodarīti zaudējumi teju 665 tūkstošu latu apmērā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.