Cīņa ar narkomāniju atkal novārtā
Ja jau treknajos gados budžetā nevarēja atrast vairāk naudas cīņai ar narkomāniju, kā dēļ vairāki uzdevumi tā arī palikuši tikai uz papīra valsts programmā, tad jostu savilkšanas režīmā cerību uz papildu līdzekļiem narkotiku apkarošanai faktiski neesot. Eksperti, kas strādā pie jaunās Narkotisko un psihotropo vielu atkarības un izplatības ierobežošanas valsts programmas 2010.—2014.gadam, neoficiāli spriež — maz ticams, ka varēs tajā iekļaut kaut vienu uzdevumu, kam nepieciešams papildu finansējums. Tādējādi nav skaidrs, kas notiks ar tādiem iepriekšējā programmā paredzētajiem, bet nepilnīgi vai vispār neizpildītiem uzdevumiem kā, piemēram, — izveidot narkoloģisko dienas stacionāru vai izstrādāt ieslodzīto ārstēšanas programmu.
Plāniem nepietika naudas
Ar valsts programmu cīņai ar narkomāniju 2005.—2008.gadam cerēja samazināt narkotiku piedāvājumu un pieprasījumu, ar narkomāniju saistītos veselības traucējumus, nāves gadījumus un noziedzību, bija izstrādāti daudzveidīgi pasākumi. Politikas dokuments bija speciālistu atzinīgi novērtēts, taču allaž paustas bažas par tajā ietverto pasākumu izpildi visai ierobežotā finansējuma dēļ.
Bažas izrādījās pamatotas. Kad Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padome premjera Valda Dombrovska (JL) vadībā aprīlī izvērtēja padarītos darbus, atklājās, ka vairāk kā desmit uzdevumu nav izpildīti. Biežāk minētais iemesls — netika piešķirts nepieciešamais finansējums. Pagājušajā gadā to varētu pamatot ar ekonomiskajām grūtībām, taču, piemēram, Ieslodzījuma vietu pārvalde (IeVP) naudu narkoloģijas nodaļu izveidei cietumos nesaņēma visu programmas darbības laiku.
Padomes sekretārs Jānis Bekmanis no Iekšlietu ministrijas (IeM) Plānošanas, koordinācijas un kontroles departamenta, kurš tagad strādā pie programmas gala ziņojuma, norāda: visi būtiskie statistikas rādītāji ir strauji kāpuši. Tas attiecas gan uz pirmreizējo lietotāju skaitu, gan uz noziedzību, kas saistīta ar narkotikām, gan uz lietošanas sekām, piemēram, saslimstību ar HIV/AIDS.
Arī veiksmes stāsti
J.Bekmanis gan piebilst, ka daudz ko tomēr izdevies panākt. Lai gan statistika rāda, ka Latvijā pieaudzis to skaits, kuri narkotikas pamēģinājuši, un arī ar narkotikām saistīto noziegumu reģistrēts vairāk, J.Bekmanis uzskata: tas pierāda arī "atbildīgo institūciju aktivitāti šādu faktu atklāšanā un ārstniecības pakalpojumu pieejamības paplašināšanā".
Kā programmas veiksmes J.Bekmanis min to, ka narkomāni saņēmuši valsts apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kā ietvaros 2008.gadā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēma 67 atkarīgie bērni un vēl 20 pieaugušie. Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs (RPNC) izveidojis kabinetu konsultatīvajam darbam ar gados jauniem narkomāniem. Ar šo gadu valsts apmaksāto medikamentu sarakstā beidzot izdevies iekļaut arī zāles, ar kurām ārstēt bērnu atkarības slimības.
Problēma — cietumi
Grūtāk veicies ar jaunas aparatūras iegādi un speciālistu piesaisti Valsts policijai (VP), Ekspertīžu centram un ārstniecības iestādēm, arī ar narkotiku izplatības mazināšanu cietumos. "Kas no mums bija atkarīgs, to izdarījām," uzsver VP Narkotiku apkarošanas biroja priekšnieks Kārlis Dombrovskis. J.Bekmanis gan uzskata, ka VP strukturālā reorganizācija veikta pretēji programmā paredzētajam, jo samazināts narkotiku apkarotāju skaits reģionos.
IeVP priekšnieks Visvaldis Puķīte uzsver, ka darbu sācis 2007.gadā, bet nekādi līdzekļi programmas īstenošanai iestādei iedalīti netika. "Šajā laikā par kaut kādām programmām runāt ir pilnīgi lieki, šobrīd man jādomā par to, ka vispār var aizvērt četrus cietumus un būs jāatlaiž tūkstotis darbinieku," teic V.Puķīte. Cietumu šefs apgalvo: ja būtu finansējums, rīkoties varētu kaut nākamajā dienā.
Tas gan ir maz ticams, jo janvārī Ivara Godmaņa (LPP/LC) vadītā valdība pieņēma lēmumu turpmāk jaunas politikas iniciatīvas plānot pēc principa — to ieviešana tiek īstenota tikai tad, "ja vienlaicīgi ir paredzēts atteikties no kādas iepriekšējās aktivitātes un tiek pārdalīts finansējums". RPNC Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna prognozē, ka šāda pieeja arī narkotiku jomā var beigties ar nopietnu slogu valstij, jo pieaugs nāves gadījumu skaits. Jau šobrīd stacionārā iestājoties arvien mazāk pacientu, jo nespēj par to samaksāt. "Pašreiz cīņa ar narkotikām un alkoholismu mūsu valstī nav prioritāte," secina A.Stirna.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.