Viņš norādīja, ka budžeta deficīta, fiskālās konsolidācijas un iekšējās devalvācijas problēmas aizvien ir aktuālas Eiropas Savienībā. 2008.gadā, kad Latvija saskārās ar krīzi un izvēlējās iekšējās devalvācijas ceļu, daudzi ekonomisti sacīja, ka tas nestrādās vai arī, ja strādās, ievedīs valsti ilgstošā stagnācijā. "Tagad mēs redzam, ka ir vairākas eiro zonas valstis, kas principā ies to pašu ceļu un ies to lielā mērā tādēļ, ka tādas valūtas devalvācijas opcijas viņām nav pieejamas, ja vien tās nevēlas izstāties no eiro zonas," pastāstīja Dombrovskis.
Runājot par nereti izteikto argumentu, ka ar lielāku budžeta deficītu iespējams stimulēt ekonomiku, premjers vērsa uzmanību uz Igaunijas pieredzi. "Igaunija nekad ar lielāku deficītu nav mēģinājusi stimulēt ekonomiku, viņiem bijis [budžeta] pārpalikums, kā dēļ valsts parādu viņi nav uzkrājuši, pievienojušies eiro un ekonomiskā attīstība tur ir sekmīgāka, lai gan ar deficītu nekāds fiskāls stimuls nav īstenots," klāstīja Dombrovskis.
Vēl viena mācība, ko Latvija varētu sniegt citām valstīm, pēc valdības vadītāja teiktā, ir tāda, ka fiskālā konsolidācija jāveic ātri, turklāt sākotnējā periodā ‒ lielākā daļa. "No vienas puses, fiskālā konsolidācija īstermiņā bremzē ekonomiku, bet, ja to īsti neveic vai veic daļēji, rezultāts ir tāds, ka neatjaunojas finanšu tirgus uzticība un finansiālā stabilitāte," paskaidroja premjers.
Viņš uzsvēra, ka finanšu stabilitāte ir pamats ekonomikas izaugsmei. "Veicot lielu sākotnējo deficīta samazināšnu, neveicot devalvāciju, nepārņemot jaunas bankas bez "Parex bankas", 2009.gada beigās ar 2010.gada budžeta pieņemšanu jau lielā mērā bijām atjaunojuši finanšu tirgus uzticību. Līdzko tas notika, neraugoties uz visiem ekonomiku bremzējošiem pasākumiem, ekonomiskā izaugsme atjaunojās," pavēstīja Dombrovskis.
Viņš atzina, ka šajā gadījumā Latvija atšķiras no Grieķijas, kura, jau gadu esot starptautiskā aizdevuma programmā, tikai tagad sākusi īstenot konsolidācijas pasākumus. Šai valstij finanšu tirgus uzticība tagad ir vēl zemāka nekā pirms gada, un tā ir lielākā recesijā un parādos nekā tā būtu, nepieciešamos pasākumus īstenojot savlaicīgi.
Dombrovskis gan piebilda, ka Latvijai atšķirībā no Grieķijas nav liels uzkrātais parāds, kas palīdzējis.
Ekonomists un Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Vjačeslavs Dombrovskis diskusijā ceturtdien uzsvēra divas vērtīgākās mācības pēc krīzes. Pirmā ir tāda, ka Latvijas piemērs nodemonstrējis pasaulei, ka samērā īsā laikā īstenot fiskālo konsolidāciju un vienlaikus uzvarēt vēlēšanās ir iespējams. "Es domāju, ka vairākām valdībām esošajā kontekstā Grieķijā, Portālē Latvijas piemērs ir iedvesmojošs ‒ tas tomēr ir iespējams, un nav tā, ka budžeta konsolidācija ir politiskā pašnāvība," viņš sacīja.
Kā otru vērtīgāko mācību ekonomists minēja to, ka Ministru prezidents ir pierādījis ‒ brīnumi tomēr notiek. Dombrovskis norādīja, ka valdības vadītājs strādājis sarežģītos apstākļos un netika īstenotas politisko oponentu piedāvātās alternatīvās stratēģijas, piemēram, valsts parāda palielināšana, kas krīzi varētu padarīt vēl smagāku.
Jau vēstīts, ka pēc straujās izaugsmes Latvija 2008.gadā saskārās ar finanšu krīzi, kā dēļ valdība vērsās pēc palīdzības pie starptautiskajiem aizdevējiem. 2008.gada beigās Latvija panāca vienošanos ar aizdevējiem par 7,5 miljardu eiro aizdevuma saņemšanu. Vienlaikus valdība strādāja pie budžeta konsolidācijas, pakāpeniski samazinot deficītu. Lai to panāktu, tika samazināti budžeta izdevumi un vairākkārt arī celti nodokļi.
Arī nākamgad paredzēta budžeta konsolidācija – patlaban tā tiek lēsta 110–130 miljonu latu apmērā.