"Patlaban nav runa par kompensācijām naudas izteiksmē, bet gan par daļas nekustamo īpašumu atdošanu. Visus īpašumus atdot nav iespējams dažādu iemeslu dēļ. Vai valsts vēlēsies daļu nekustamo īpašumu kompensēt vai atdod vietā citus, to mēs nevaram prognozēt, tādēļ patlaban nav saraksta ar konkrētiem īpašumiem," sacīja G.Umanovska.
Kā piemēru viņa minēja Kuldīgas sinagogu, kuru Ebreju draudžu un kopienu padome pirms četriem gadiem vēlējās atgūt savā īpašumā, taču patlaban pārtop par bibliotēku.
"Kuldīgas pašvaldība izstrādāja labu projektu un sadarbojās ar mums, piedāvājot iespēju šajā ēkā iekārtot ekspozīciju par Kuldīgas ebrejiem. Cik man zināms, mēs negrasāmies iekļaut Kuldīgas sinagogu atgūstamo īpašumu sarakstā, jo mēs esam piekrituši tās atjaunošanai bibliotēkas vajadzībām. Esam ļoti priecīgi, ka ēka nestāvēs tukša vai pamesta," sacīja G.Umanovska.
Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Jānis Sīlis iepriekš norādīja, ka nesniegs informāciju par sarakstu, kādi īpašumi ebreju kopienai būtu jāatdod, jo restitūcijas lieta ir sarunu procesā un vienošanās vēl nav panākta.
"Tas ir orientējošs materiāls, kurā vēl var tikt izdarītas izmaiņas," uzsvēra J.Sīlis, aicinot pēc informācijas vērsties parlamentā, kur šis jautājums tika skatīts 2006.gadā.
2006.gada valdības iesniegtajā likumprojektā "Par atbalstu Latvijas ebreju kopienai", kurš parlamentā tā arī netika pieņemts, bija paredzēts ebreju kopienai piešķirt kompensāciju 31 959 870 latus, liecina informācija Saeimas mājaslapā.
Ar šo naudu bija paredzēts kompensēt 282 īpašumus, kuri izvietoti Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jūrmalā, Rēzeknē, Ventspilī, Kuldīgā, Piltenē, Talsos, Sabilē, Tukumā, Kandavā, Saldū, Cēsīs, Rūjienā, Jaunjelgavā, Preiļos, Dagdā, Krāslavā, Līvānos, Pļaviņās, Viļānos, Subatē, Varakļānos, Aknīstē, Ludzā, Aizputē, Bauskā, kā arī tā laika Liepājas rajonā, Rēzeknes rajonā un Kaunatas pagastā.
Likumprojektā bija plānots ebreju kopienai īpašumā bez atlīdzības nodot 14 nekustamos īpašumus Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Ventspilī, Kandavā un Kuldīgā.
Jau ziņots, ka 25.janvārī ASV īpašais sūtnis holokausta jautājumos Duglass Deividsons pēc Saeimas Ārlietu komisijas sēdes žurnālistiem sacīja, ka ebreju kopienai jāatdod holokausta laikā atņemtie īpašumi, nevis jāatmaksā nauda.
Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (V) iepriekš sacīja, ka kompensācijas tiek prasītas par vairākiem īpašumiem Latvijā, kuriem nav juridiski tiesiskas pārmantojamības, - ebreju organizācijas, kam piederējuši šie īpašumi, ir likvidētas, cilvēki ir gājuši bojā.
Ņemot vērā demokrātijas un tiesiskuma principu, patiesība ir kaut kur pa vidu - "soli pa solim ir jāpēta situācija, tad var saprast, kas īsti ar katru konkrēto īpašumu ir", uzskata Kristovskis un piebilst, ka šādi paši kompensāciju principi būtu jāattiecina uz visu nāciju cietušajiem.