Jau ziņots, ka trešdien Valsts prezidents tikās ar Eiropas Komisijas prezidentu Ž.M.Barrozu un divpusējā sarunā ar Ekonomikas un monetāro lietu komisāru Olli Rēnu.
Abās tikšanās reizēs tika pārrunāts Komisijas piedāvājums daudzgadu finanšu ietvaram un Latvijai svarīgākās prioritātes.
Valsts prezidents uzsvēra Latvijai būtiskos lauksaimniecības politikas un platību tiešmaksājumu, kā arī Kohēzijas fonda līdzekļu iespējamā samazinājuma jautājumus, ko Latvijas puse neatbalsta un uzskata par nevienlīdzīgiem un nepamatotiem.
"Vienojāmies, ka nākotnes sadarbībā ar EK prezidentu meklēsim vienošanos un konstruktīvus problēmu risinājumus, nevis strupceļu, kas neapmierina nevienu no pusēm," pēc sarunām norādīja A.Bērziņš.
Runājot par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem, Valsts prezidents uzsvēra, ka to apjoms ir izšķirošs faktors Latvijas tautsaimniecības izaugsmes nodrošināšanai. "Tādēļ Latvijai ir svarīgi, lai arī nākamajā finanšu plānošanas periodā Kohēzijas fonda līdzekļi būtu pieejami pietiekamā apmērā un tiktu izmantoti, lai samazinātu dzīves līmeņa atšķirības starp dažādiem Eiropas Savienības reģioniem," teica A.Bērziņš. Valsts prezidents arī uzsvēra, ka Latvijai šo iemeslu dēļ nav pieņemama šo līdzekļu ierobežošana 2.5% apmērā no valsts IKP.
Ž.M.Barrozu uzsvēra nepieciešamību ES fondus ne tikai sekmīgi apgūt un ievērot finanšu disciplīnu šo ES fondu izlietojumā, bet arī uzmanīgi vērtēt ES fondu izlietojuma ietekmi uz valsts ekonomiku, lai veicinātu tās konkurētspēju un izaugsmi.
Uzsākot sarunu par Kopējās lauksaimniecības politikas finansējuma nosacījumiem no 2014. gada, Valsts prezidents iesniedza Eiropas Komisijas prezidentam Baltijas valstu lauksaimnieku kopīgo deklarāciju.
"Lai veiksmīgi sacenstos ar citu Eiropas Savienības valstu ražotajiem pārtikas produktiem ne tikai Eiropā, bet arī Latvijas tirgū, nepieciešams izlīdzināt subsīdijas, ko Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros saņem dažādu valstu zemnieki," norādīja Valsts prezidents un uzsvēra, ka tas ir īpaši būtiski, lai radītu darbavietas un izaugsmi Latvijas laukos, tādējādi mazinot iedzīvotāju aizplūšanu, kas atstāj negatīvas sekas gan Latvijas ekonomikā, gan arī demogrāfiskajā situācijā.