Ēķis: mans mērķis ir tautas vēlēta prezidenta ieviešana

Man tas būs kā virsmērķis.»Par iemesliem, kāpēc Latvijai vajadzētu tautas vēlētu prezidentu A.Ēķis norāda, ka Latvijā galvenā problēma esot - «mums nav viena cilvēka, kam vēlētāji četrus gadus uzticētu varu un kas personīgi atbildētu par to, kas viņa vadībā notiek valstī». Tāpēc, viņaprāt, «nekas slikts nebūtu, ja tautas ievēlētam prezidentam palielinātu pilnvaras un viņš būtu arī valdības galva, kas izvēlas ministrus. Tā nav nekāda demokrātijas pārkāpšana, jo līdzīga iekārta ir ASV, Francijā, Krievijā, un arī Lietuvas prezidents ir ietekmīgāks nekā šī figūra Latvijā».Par pašreizējo situāciju Latvijā viņš izsakās, ka valstī vajadzētu saimniekot līdzīgi kā viņa vadītajā TV uzņēmumā: «Vairākkārt esmu paudis pārliecību, ka tā – pa vecam – vairs nedrīkst dzīvot. LNT tagad ir saimnieks _News Corp_. Man nav ne padomes, ne valdes, ir tikai viens Ēķis, kurš atbildīgs īpašnieku priekšā, kādi būs ienākumi, un pārējais viņus neko daudz neinteresē. Bet tā ir ļoti konkrēta atbildība. (..) Valstī vajadzētu līdzīgi saimniekot, tikai Saeimā ir tik daudz interešu grupu un grupiņu, ka neko neizdodas lāgā paveikt. Toties nacionālās intereses Latvijā vispār nav definētas. Un – nav definēts mērķis, ko valstij sasniegt.»Kā intervijā saka A.Ēķis, tagad «nav vāvuļošanas, bet konkrētības laiks» un kritizē tukšvārdīgo pie prezidentiem kalpojušo Stratēģiskās analīzes komisiju – «nekad nekādus rezultātus neesmu pamanījis».Viņaprāt, patlaban vienīgais un svarīgākais uzdevums ir «mums kļūt pašpietiekamiem». Un, proti, pašiem mācēt izmantot savus «zaļos derīgos izrakteņus» - mežu, zemi, laukus. «Vienam otram kaimiņam nepatiks, ka vairs nepirksim viņa gāzi, bet iztiksim ar savu upju, jūras, vēja un koksnes sagādāto enerģiju. Tā būtu enerģētiskā pašpietiekamība, līdz kurai jānonāk arī citās jomās, atbalstot mūsu zemniekus un citus ražotājus. Tā ir nacionālā interese, kādu es to redzu, – ekonomiskā patstāvība,» saka A.Ēķis.Par savu otro aizraušanos – kino – A.Ēķis kritizē šāgada kinofestivāla Lielais Kristaps balvu sadali, jo, viņaprāt, balva bija jāpiešķir Edvīna Šnores dokumentālajai filmai _Padomju stāsts_. Filma, kas izpelnījusies atzinību pasaules līmenī, bet nav balvas cienīga vietējai žūrijai? «Ja Lielais Kristaps ir nacionālais kinofestivāls, tad tam jāparāda, ko mēs atbalstām šodien, ko gribam redzēt nākotnē, ko mīlam un ko nemīlam,» saka A.Ēķis.Viņš saka, ka «kino Latvijā uzņem, sadalot valsts naudu». A.Ēķis ir aizdomīgs: «Jocīgi un interesanti, ka Sarmīte Ēlerte ar avīzi _Diena _šo naudas dalīšanu kontrolējusi gadu desmitiem caur saviem cilvēkiem dalītāju komisijās. Kādai ideoloģijai viņi devuši priekšroku? Manuprāt, tādai, kas grauj nacionālas vērtības, nevis rada.»Par saviem nākotnes nodomiems A.Ēķis, kurš kopā ar Aigaru Graubu producēja filmu _Rīgas sargi_, teic, ka abi sākuši vākt naudu jaunas filmas uzņemšanai. «Tā būs par vienotību, kas ir svarīga ikvienā valstī. Tāpēc mūsu filma būs par Latvijas basketbola izlasi, kas 1935.gadā kļuva par pirmajiem Eiropas čempioniem,»saka A.Ēķis.