Tuvojoties kinopilsētiņai Cinevilla, skatam paveras Torņakalna baznīcas tornis. Tā ir projektēta un būvēta kā filmēšanas objekts režisora Aigara Graubas vēsturiskajai drāmai Rīgas sargi (2007). Pašlaik baznīcā ir aplūkojama izstāde, kas veltīta kinomāksliniekiem Mārtiņam Milbretam (1965–2019) un Neilam Matīsam (1969– 2014). Tieši viņi pirms divdesmit gadiem paveica šķietami neiespējamo – tukšās Slampes pļavās uzbūvēja Vecrīgu, Daugavmalu, Torņakalna baznīcu un Pārdaugavas namus, kuros dažādu filmu uzņemšana notiek joprojām. "Rīgas sargiem nebija paredzēts būvēt baznīcu, bet mākslinieki to izdarīja, jo viņiem bija sapnis – uzcelt dievnamu," atklāj trillera Tumšā robeža producente Aija Ansone.
Mārtiņš Milbrets un Neils Matīss ir radījuši dekorācijas arī Rūdolfa mantojumam (2010) un Sapņu komandai 1935 (2012). Tieši otrajai filmai izveidotais perons un atvilktā vilciena lokomotīve tiek izmantota arī Tumšās robežas uzņemšanā. "Mēs esam piebūvējuši klāt stacijas ēku ar restorānu," norāda producente. Tieši šeit rit filmēšana, kad KDi viesojas uzņemšanas laukumā. Pie sienas ir redzama 1920. gadā Rīgā izdota Latvijas karte, afišas dēlis un vilcienu saraksts. Uz galdiņiem ir novietotas baltas sedziņas un baltas lampas kā sēnes pēc lietus. "Baltais vēro apkārtni. Ap stacijas ēku ņirb cilvēki. Vilciens Berlīne–Rīga–Maskava drīz turpinās ceļu," ir ierakstīts astotās filmēšanas dienas plānā (kopumā ir paredzētas sešpadsmit dienas).
Katram sava atslēdziņa
Baltais ir Tumšās robežas galvenais varonis, ko atveido Nacionālā teātra aktieris Jēkabs Reinis. Viņš ir pretizlūkošanas virsnieks, kurš Latgales nomalē izmeklē Krievijas spiegu lidmašīnas avāriju un stājas pretim savam oponentam čekistam Lukovam, kurš pierobežā nodarbojas ar alkohola kontrabandu un padomju propagandu, tas pamazām saindē šo vietu un kalpo kā aizsegs viņa patiesajiem nolūkiem, kas apdraud valsts drošību. "Mana varoņa uzdevums ir atmaskot viņu ne tikai politisku, bet arī dziļi personisku iemeslu dēļ, jo viņš ir nogalinājis man tuvu cilvēku, līdz ar to Baltais darbojas ne tikai patriotisma, bet arī atriebības dzīts," stāsta Jēkabs Reinis.
Šo pretspēli Jēkabs Reinis veido kopā ar Jaunā Rīgas teātra aktieri Vili Daudziņu, kura Lukovs manipulē un šantažē, līdz panāk sev vēlamo rezultātu. Viņš zina katra cilvēka vājo vietu. Režisors Andrejs Ēķis vērš uzmanību uz aktieri Kasparu Zvīguli, kurš pie spoguļu darbnīcas uz pīta sēžamā izpīpē cigareti: "Viņa varonis Johansons ir godīgs virsnieks ar Lāčplēša ordeni, bet viņa vājības ir sievietes un azartspēles. Ko lai dara! Katram ir sava atslēdziņa, ar ko viņu atslēgt."
Jāpiemin, ka Jēkabs Reinis ir topošās filmas idejas autors un viens no tās producentu grupas dalībniekiem.
Aktieris Jēkabs Reinis (no kreisās) vēsturiskajā trillerī Tumšā robeža atveido galveno varoni Balto. Viņš ir arī viens no filmas producentiem. Attēlā – aina Druvānu stacijas restorānā. Foto – Gatis Grīnbergs
Virmojošā spriedze
"Jēkabs Reinis atnāca pie manis ar grāmatu," atceras Andrejs Ēķis. Tas ir bijis Pētera Upes romāns Tumšā robeža. Latviešu robežsargu cīņas ar slepenajiem aģentiem, kas izdots 1948. gadā ar grafiķa Sigismunda Vidberga zīmējumu uz vāka, ko caurauž dzeloņdrāts. Pēteris Upe ir bijis vācu žurnālista Bernarda Lameja pseidonīms. Viņš ir dzīvojis un strādājis Latvijā no pagājušā gadsimta 20. gadiem līdz Otrā pasaules kara sākumam un grāmatā ir aprakstījis savā ikdienas darbā pieredzēto, kas sasaucas ar mūsdienu situāciju. "Katru dienu, klausoties ziņas, es izjūtu nemieru – līdzīgi, kā to izjuta cilvēki 1938. gadā, nezinot, kas viņus sagaida rīt," atzīst Andrejs Ēķis.
Režisoram ir bijusi vēlme rekonstruēt pagājušā gadsimta 30. gadu uzplaukumu, ko padomju vara ir centusies iznīcināt no mūsu apziņas un radīt iespaidu, ka pirms tam te ir bijušas tikai drupas, un vienlaikus uzburt tā laika noskaņu ar gaisā virmojošo neskaidrību un spriedzi. "Caur tēliem un notikumiem man gribas parādīt, kā darbojas izlūkdienesti, kā tie atrod noderīgos idiotus un ievelk savos tīklos, lai cilvēki varētu identificēt šos paņēmienus šodien. Ceru, ka tas liks būt modriem, apzinātiem un nepieļaut pagātnes kļūdas," uzsver Andrejs Ēķis.
Nebūs tik ļauni!
Uz pagātnes interjeriem un eksterjeriem pārceļ Tumšās robežas galvenās mākslinieces Maijas Jansones un viņas komandas paveiktais darbs. Līdzās spoguļu darbnīcai uz filmēšanas laukuma ir sīkpreču tirgotava un smalku mehānismu labošanas vieta ar papirosu reklāmas plakātu, kurā redzamā sieviete mākslas cienītājiem varētu atsaukt atmiņā mākslinieces Aleksandras Beļcovas gleznu Tenisiste (1927). Te ir uzbūvēts arī uzņēmuma Latrus benzīntanks un piestājis Latgales ekspresis. Šo autobusu ir radījuši Rīgas Valsts tehnikuma audzēkņi un pasniedzēji. "Drīzumā tajā tiks ielikts motors, lai Latgales ekspresi varētu nofilmēt arī braucošu pa Latvijas ceļiem," saka producente Aija Ansone.
Filmas vajadzībām tika meklētas ulmaņlaiku mēbeles, kannas, mucas un citas mantas, kuras līdz šim putējušas bēniņos un kuras var uzskatīt par aizgājušo laiku liecībām. "Vai kāds nav redzējis rūsējam šādu auto? Tas ir ZIS -150," aicināja kino veidotāji. Un, re, kur tas ir! Ar uzrakstu Druvānu piens uz auto durvīm. Šīs vietas nosaukumu viņi ir aizņēmušies no romāna – Druvāni, par kuru Baltais ir dzirdējis tikai pēc nostāstiem, ko saklausījies galvaspilsētā pirms ierašanās šajā vietā, un dzirdējis tikai vislabāko, ko viņš atklāj sarunā ar kādu leitnantu. "Nu, ka tikai nepiedzīvojat rūgtu vilšanos!" "Ceru, ka nebūs tik ļauni!" "Tomēr baidos, jo, pa tiesību sakot, Druvāni ir tukšākā un gar laicīgākā vieta šai zemeslodes pusē!" Tieši ar šādiem vārdiem parasti sākas stāsti par tumšākajām un aizraujošākajām vietām uz kinoekrāniem.
Dūru izvicināšana
"Tas būs spraigs spiegu trilleris," sola Andrejs Ēķis un precizē, ka šī nebūs grāmatas ekranizācija – romāns ir bijis tikai izejas punkts oriģinālajam scenārijam, kas tapis kopā ar Ivo Briedi. Iepriekš viņi ir sadarbojušies daudzsēriju filmas Dumpis (2024) veidošanā. "Tieši vakar Ivo Briedis bija atbraucis uz šejieni kopā ar saviem studentiem parādīt, ar ko ir jārēķinās filmas uzņemšanas laikā un kā vēsturiskā vide var ietekmēt aktieru spēli un notikumu attīstību," stāsta Aija Ansone. Scenāristi nedrīkst sarakstīt zilus brīnumus, ko pēc tam nevar realizēt uz ekrāna, un vienlaikus nedrīkst arī ierobežot iztēli savu un citu iedvesmai.
Kino ir kompromisu māksla. "Filmēšanas laukumā visiem ir nedaudz jāpiekāpjas cits citam, bet tas nenozīmē atteikšanos no tiekšanās uz vislabāko rezultātu. Tieši otrādi," uzsver producente. Spriedzes ainu trillerī netrūks, viena no tām tiek uzņemta dienā, kad KDi viesojas filmēšanas laukumā. Pēkšņi Baltais starp cilvēkiem pamana autobusa šoferi, ko spēlē Liepājas teātra aktieris Kaspars Kārkliņš. Viņš Tumšās robežas veidošanā arī palīdz iestudēt kautiņus. Tikko viņa varonim ir bijusi dūru izvicināšana ar Jēkaba Reiņa virsnieku, savukārt jau drīz ir ieplānots skarbs un dramatisks kautiņš ar mākslīgo lietu. "Būs dārgi," piebilst Aija Ansone. Tikmēr kinopilsētiņai Cinevilla tuvojas dabīgais lietus ar pērkonu. Kaut kur ducina. "Ducina, ducina!" piebalso Jēkabs Reinis.
Plānots, ka filma Tumšā robeža uz ekrāniem iznāks nākamajā gadā.