Gatavošanos vēlēšanām ietekmē arī neskaidrā politiskā situācija. Pašlaik EP strādā no -TB/LNNK ievēlētie deputāti - Guntars Krasts, Ģirts Valdis Kristovskis, Inese Vaidere un Roberts Zīle, Jaunā laika deputāti Valdis Dombrovskis un Aldis Kušķis, Rihards Pīks (TP), Tatjana Ždanoka (PCTVL) un Georgs Andrejevs (ievēlēts no LC). G.Andrejevs, A.Kušķis un Ģ.V.Kristovskis nekandidēs vēlēšanās, bet G.?Krasts, kas nav nevienā partijā, vēl nav izlēmis, vai un kādā līmenī vēlas darboties politikā. Savukārt V.Dombrovskis, R.Pīks, R.Zīle un T.?Ždanoka būs savu partiju sarakstu līderi arī šajās vēlēšanās. Visticamāk, saraksta galvgalī būs arī I.Vaidere, kura tagad pārstāv Pilsonisko savienību, kas par saraksta līderi ir nosaukusi PS priekšsēdi Sandru Kalnieti. Pārējos kandidātus izvēlēsies piecu cilvēku komisija. Tā kā S.Kalniete kandidē uz EP, iespējams, aprīlī kongresā būs diskusija arī par to, kurš vadīs partiju. Tiesa, R.Zīle ir tēvzemiešu līderis, arī strādājot Briselē. Tie eiroparlamentārieši, kas darbojas Latvijas politikā, vai arī centīgāk popularizē darbu EP, ir vairāk pamanīti, un tā būs viņu priekšrocība vēlēšanās. No redzamākajām partijām kandidātu saraksta līderus nevarēja nosaukt tikai Sabiedrība citai politikai. Politisko spēku sniegtā informācija liecina, ka par iekļūšanu EP varētu cīnīties vismaz 16 Saeimas deputātu - Krišjānis Kariņš, Ingrīda Circene un Ainars Latkovskis (JL), Vaira Paegle un Vineta Muižniece (TP), Kārina Pētersone (LPP/LC), ZZS saraksta līdere Baiba Rivža, kā arī viņas kolēģi Andis Kāposts, Andris Bērziņš un Staņislavs Šķesters, Dzintars Rasnačs (TB/LNNK), Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis un Nikolajs Kabanovs (SC), Juris Sokolovskis un Miroslavs Mitrofanovs (PCTVL). Kreiso spārnā cīņa notiks starp Sociālistiskās partijas priekšsēdi Alfrēdu Rubiku, kurš varētu būt Saskaņas centra (SC) saraksta līderis, un T.Ždanoku. LSDSP sevi uz EP pieteikusi ar bijušo Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru Ati Lejiņu priekšgalā. LPP/LC par saraksta līderi varētu nominēt tagadējo bērnu un ģimenes lietu ministru Ainaru Baštiku, kurš ministriju optimizācijas rezultātā var amatu arī zaudēt. LPP/LC sarakstā, iespējams, būs arī pirmais Latvijas vēstnieks Eiropas Savienībā Juris Kanels un uzņēmēja Ieva Plaude, ZZS - Aleksandrs Kiršteins, TB/LNNK - Einārs Cilinskis. Vairāki nosauktie cilvēki lēmumu vēl nav pieņēmuši, arī Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle (TP), kura piektdien izteica satraukumu, ka Latvijas iedzīvotājiem ir maza interese par EP vēlēšanām, kas esot tuvredzīgi, jo "EP pieņemtie lēmumi ietekmē ikviena Latvijas iedzīvotāja ikdienu". V.Paegle uzsver, ka nesen veiktā Eirobarometra aptauja liecina, ka 80% Latvijas iedzīvotāju nav ieinteresēti gaidāmajās EP vēlēšanās, un tas esot viszemākais rādītājs visā ES. EP vēlēšanās, kuras notiks reizē ar pašvaldību vēlēšanām, no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti - par vienu mazāk nekā 2004.gadā, informē CVK preses sekretāre Kristīne Bērziņa. Tā kā šā gada 1.janvārī nestājās spēkā Lisabonas līgums, EP vēlēšanas notiks saskaņā ar Nicas līguma noteikumiem. Tādējādi EP pašreizējo 785 deputātu vietā būs 736. Kandidātu skaits nedrīkst vairāk kā divas reizes pārsniegt ievēlamo deputātu skaitu, un partijas varēs pieteikt vēlēšanās ne vairāk kā 16 kandidātu.
EP vēlēšanām sarakstu līderi izraudzīti
Līdz kandidātu sarakstu iesniegšanai Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām ir palicis nedaudz vairāk kā mēnesis - partijas varēs sevi pieteikt 6.jūnijā gaidāmajām vēlēšanām no 18.marta līdz 2.aprīlim. Lielākā daļa politisko spēku jau zina savus sarakstu līderus, bet oficiāli saraksti vēl nav apstiprināti.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.