"Es domāju, ka valsts līdzdalībai ir plusi un mīnusi. No vienas puses, tas dod kompānijai stabilitāti. Austrumu tirgiem tas ir milzīgs plus. Nacionālās aviosabiedrības statuss ir viens no priekšnosacījumiem atļaujai lidot uz Krieviju un citām NVS valstīm. Tomēr valsts var mainīt savu nostāju. Tāpēc mums būtu vēlams, ka būtu vairāk privāto īpašnieku un valsts ietekme nebūtu tik liela," skaidro uzņēmējs.
Viņš norāda, ka pie apgrozījuma 240 miljoni latu pusmiljona latu kapitāls nav adekvāts. "Tāpēc ir jautājums, vai valsts būs gatava skatīt iespēju palielināt pamatkapitālu. Tur var rasties problēmas," norāda airBaltic prezidents.
Nacionālās aviokompānijas airBaltic zaudējumi
pērn bijuši tik lieli, ka tās tālākas darbības nodrošināšanai valdībai
otrdien aiz slēgtām durvīm nācās lemt par iespējamo pamatkapitāla
palielināšanu.
Tā kā iesniegtais priekšlikums raisīja vairāk
jautājumu nekā atbilžu, lēmuma pieņemšana tika atlikta uz nākamo
otrdienu un Satiksmes ministrijai jānāk klajā ar jauniem
priekšlikumiem. Daļa ministru arī rosinājuši meklēt citus risinājumus,
kā nodrošināt zaudējumus cietušās kompānijas tālāku darbību, jo otrdien
apspriestais nav bijis pietiekami pamatots.
Valdības sēdes slēgtajā daļā airBaltic prezidents Bertolts Fliks
iepazīstināja ministrus ar pērnā gada zaudējumu summu, kurus presei
solās izpaust tikai augustā. Dienas rīcībā esošā neoficiālā informācija
liecina, ka šie zaudējumi varētu būt vēl lielāki nekā avīzē Telegraf
nesen minētie 24 miljoni latu. Zināms, ka pērn pirmajā pusgadā
airBaltic zaudējumi sasniedza 7,9 miljonus latu. B.Fliks valdības sēdē
kā galveno prāvo zaudējumu iemeslu minējis neizdevīgos degvielas
līgumus. Tie esot noslēgti, vēl pirms sākusies cenu lejpuslīde.
Valdībai tika rosināts palielināt nacionālās lidsabiedrības
pamatkapitālu, liecina neoficiālā informācija. Ja pamatkapitāls netiktu
palielināts, tas apdraudētu airBaltic maksātspēju. Tā kā valstij pieder
51% kapitāla, arī tai būtu jāiegulda ap 15 miljoniem latu. Ņemot vērā,
ka vēl viens līdzīpašnieks ir B.Fliks, daļai ministru radās jautājums,
kur viņš ņems naudu pamatkapitāla palielināšanai. Kā viens no
variantiem minēta arī valsts kapitāldaļu pārdošana. "Mēs esam
pieprasījuši Satiksmes ministrijai papildu informāciju, ir pietiekami
daudz jautājumu, kas tehniski juridiski jāizvērtē," Dienai atzina
premjers Valdis Dombrovskis (JL).
Ziņas par vēl lielākiem zaudējumiem ir pretrunā ar paša B.Flika
iepriekš stāstīto par uzņēmuma veiksmīgo darbību krīzes laikā. Jautāta,
vai nevarētu tikt pārdomāts B.Flika atalgojums (aizpērn viņš saņēma
vidēji Ls 29 000 mēnesī) un nākotne amatā, SM sabiedrisko attiecību
pārstāve Ilze Eida no komentāriem atturējās.