«Viens no iemesliem, kāpēc attieksme pret Sarkanās armijas veterāniem bija negatīva, ir tas, ka daudzi no viņiem pārcēlās uz dzīvi Latvijā pēc kara beigām. Es uzskatu, ka ir tiesības saukt viņus par civilokupantiem vai vismaz migrantiem, kaut viņi paši sevi uztver kā atbrīvotājus. Arī viņu attieksme un uzvedība pilnībā ilustrēja, kas viņi tādi ir. Taču viena paaudze jau ir pilnībā nomainījusies šo divdesmit gadu laikā, un nav vairs tās dedzības runāt, atcerēties un uzstāties ar liecībām. Otrs faktors, kas ietekmēja attieksmi, ir tas, ka bijušās augsta ranga militārpersonas pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas saņēma pensijas no Krievijas,» uzskata A.Freimanis.
Viņš N.Ušakova uzstāšanos 9.maijā pilnībā saista ar Saeimas vēlēšanu tuvumu, norādot, ka retoriku ietekmē arī konkurence ar PCTVL par vienu un to pašu elektorātu.
«SC ir ilglaicīgi stabils reitings dažādās aptaujās, taču tas nenozīmē, ka vēlētāju lojalitāte ir bezgalīga. Turklāt mazākuma valdības apstākļos ir pieaugusi tieši PCTVL nozīme, jo lēmumi tiek pieņemti ar viņu atbalstu,» norādīja A.Freimanis.
Savukārt vēsturniece Ilga Kreituse uzskata, ka ir pamats apsvērt, vai Latvijas valsts politika attieksmē pret Otrā pasaules kara veterāniem neveicina aizvainojumu to kara veterānu vidū, kas karoja Sarkanās armijas pusē.
Komentējot Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) atvainošanos veterāniem svētdien pie Uzvaras pieminekļa par to, ka kara veterāni 20 gadus bijuši no valsts puses atstāti novārtā, viņa norādīja, ka šādi izteikumi nav pārsteidzoši, jo saskan ar Saskaņas centra ideoloģiju un N.Ušakova politisko pārliecību.
«Mēs nedrīkstam aizmirst, ka 1941.gadā tika izveidota Latviešu strēlnieku divīzija, kas sastāvēja no Latvijas iedzīvotājiem, un šī divīzija pastāvēja līdz 1956.gadam. Ja Zatlera kungs un vēl citas valsts amatpersonas bija Maskavā uz Uzvaras dienas svinībām, vajadzēja tik daudz drosmēs, lai noliktu ziedus to PSRS pusē karojušo latviešu karavīru atdusas vietās Veļikije Lukos, kā arī Volhovā, kur pirmo reizi kaujā vieni pret otriem sastapās latviešu strēlnieku divīzija ar leģionāriem. Tas būtu kompromiss, kas ļautu novērst Otrā pasaules kara interpretāciju izmantošanu priekšvēlēšanu kampaņās,» uzskata I.Kreituse.
(papildināta ar A.Freimaņa viedokli)