Taču drīz vien Grigule atskārtusi, ka darbošanās EP politiskajā grupā Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa (EFDD) laupa viņai daudzas perspektīvas, jo tās biedrus Briselē labprātāk redz ejam nekā nākam. Deputāte nomainīja taktiku un izspēlēja ar EP prezidentu Martinu Šulcu saskaņotu gājienu - izstājās no EFDD, lai iegūtu Centrālāzijas delegācijas vadītājas amatu, "par ko viņa ļoti aktīvi cīnījās, kā Dienai zina teikt parlamentārietis Andrejs Mamikins (Saskaņa). Grigules atbildības lauks ir vērā ņemams - attiecību stiprināšana ar Turkmenistānu, Mongoliju, Kazahstānu, Kirgizstānu, Uzbekistānu un Tadžikistānu, turklāt "pilsētas meitenei ar laukiem sirdī", kā viņa sevi dēvēja priekšvēlēšanu aģitācijas avīzēs, jākoordinē arī delegācijas locekļu un sekretariāta darbs, kam iedalīts atsevišķs budžets.
Tas vēl nav viss - Grigule Briselē kļuvusi par vienu no aktīvākajām starpvalstu saišu stiprinātājām, jo bez jau pieminētās delegācijas vadīšanas viņa kā locekle strādā vēl četrās: ar Izraēlu, ASV, Arābijas pussalu un Baltkrieviju. Jāsaka, ka papildu samaksu par šiem pienākumiem Grigule nesaņem, taču viņai ir iespēja biežāk doties komandējumos, kur par katru dienu konts papildinās ar 304 eiro lielu piemaksu. Jautāta, kāpēc viņa uzņēmās vadīt vēl arī Centrālāzijas delegāciju, Grigule sāk smieties un saka: "Atvainojiet, tas ir liels gods Latvijas pārstāvim vadīt delegāciju EP, ko līdz šim neviens deputāts nav darījis! Tās ir lielas iespējas ne tikai Eiropai, bet Latvijai jo īpaši. Jūs taču zināt, ka Centrālāzijā ekonomiskās attiecības tiek dibinātas lielā mērā tieši uz rekomendāciju, labas aizmugures pamata. Tā ir iespēja Latvijas uzņēmējiem izmantot mani kā lobiju šajā reģionā!"
Tomēr Grigulei nāksies pielikt ievērojamas pūles, lai Centrālāzijas un ES attiecību stiprināšanās nestu arī finansiāli mērāmus ieguvumus, jo, kā vēsta portāls Nikkei Asian Review, šis reģions savu izaugsmi saista ar kontinenta pretējo pusi - Ķīnas tirgu. Centrālāzijas lielākās valsts - Kazahstānas - vadība aizvadītajā mēnesī Pekinā Ķīnā noslēdza 23 miljardu vērtu sadarbības līgumu ar šo lielvalsti, un naudu paredzēts ieguldīt dzelzceļa un lielceļa infrastruktūrā, lai veicinātu tranzītu. Tirdzniecības partnerībā ar Kazahstānu Ķīna jau apsteigusi Krieviju.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 23.aprīļa, avīzē Diena!