Igauņi pieņem krīzes novēršanas, nevis apkarošanas plānu

"Vētra vēl ir priekšā, bet, pateicoties Latvijai, mēs tai esam sagatavojušies." Plāns paredz samazināt valsts izdevumus par 10%. Pensijas aprīlī indeksēs par 5, nevis 14%, bet pašvaldību aizņēmumu griesti noteikti 22 miljonu latu apmērā. Tam vajadzētu garantēt budžeta deficītu robežās līdz 3%. Šonedēļ Igaunijas valdība turpinās skatīt izdevumu samazinājumu pa nozarēm. Finansējums līdzšinējā apmērā vai pat ar nelielu pieaugumu, visticamāk, būs izglītībai un zinātnei. Solītais skolotāju algu pieaugums varētu tikt iesaldēts. Igauņu zelta formula Kamēr Latvija labajos gados tērēja zviedru banku lēti aizdoto naudu un audzēja valsts sektora izdevumus, Igaunija papildus centrālās bankas un 200 miljonu latu lielām stabilizācijas fonda rezervēm sava bezdeficīta budžeta ietvaros paspēja ietaupīt vairāk nekā vienu miljardu latu. Protams, arī igauņi bezkaislīgi ņēma patēriņa un hipotekāros kredītus. Atšķirība tā, ka, salīdzinot ar Latviju, vidējā kredīta summa bija par piektdaļu maāka, bet iedzīvotāju ienākumu līmenis — par 25% augstāks. Piedevām darba ražīgums Igaunijā bija un joprojām ir gandrīz divas reizes lielāks nekā Latvijā. Igaunijas valsts sektoru un birokrātijas līmeni starptautiskas institūcijas novērtējušas kā vienu no efektīvākajiem Eiropā. A.Ansips, jautāts par to, kas bijis Igaunijas veiksmīgākais lēmums pēdējos gados, atbild: "Mēs samaksājām gandrīz visu valdības ārējo parādu un tagad tas ir zemākais starp ES dalībvalstīm — aptuveni 3% no iekšzemes kopprodukta." Tāpat viņš norāda uz veiksmīgajām nozaru reformām — samazināto policistu un slimnīcu skaitu, kā arī labi strukturēto lauksaimniecību. Taču ne viss Igaunijā ir tik pozitīvs. Pasaules Banka norādījusi, ka uzņēmumu bankrota procedūra te var aizņemt līdz pat trim gadiem, bet kreditori pretēji Somijas 87,3% Igaunijā atgūst tikai 37,5% no prasītā. Uz darba likumdošanas nepilnībām norāda Starptautiskais Valūtas fonds, atzīmējot, ka darbinieka atlaišana uzņēmumiem un iestādēm ir faktiski neiespējama. Ja, piemēram, darbinieks vienā darbavietā nostrādājis desmit gadu, tad par atlaišanu darba devējam jāpaziņo četrus mēnešus iepriekš, bet atlaišanas dienā jāizmaksā kompensācija četru mēnešalgu apmērā.Rezerves nenotrallinās Lai arī Igaunijai ir uzkrājumi, tā nolēmusi no Eiropas Investīciju bankas ņemt 280 miljonu latu aizņēmumu. Pirmo maksājumu tā sagaida jūnijā. Jautāts, kāpēc Igaunija netērēs savas rezerves, finanšu ministrs Ivari Padars atbild — tas būs mūsu drošības spilvens. Tas, kāpēc Igaunija pēdējās trīs nedēļas aktīvi strādāja pie budžeta izdevumu samazināšanas plāna, bija fakts, ka novembrī un decembrī no uzkrātā miljarda tika "noēsti" 300 miljoni latu. Pie šāda attīstības scenārija Igaunija jau 2009.gada nogalē paliktu bez rezervēm. Aizņēmumu Igaunija tērēs valsts mēroga infrastruktūras projektiem un Eiropas struktūrfondu projektu līdzfinansēšanai. "Jāiegulda attīstībā. Radītās darba vietas, uzņēmumi un to produkti nopelnīs to naudu, ar ko aizlāpīt budžeta caurumus, ja tādi radīsies," I.Padars deklamē kā no mācību grāmatas. Nodokļu palielināšanu Igaunijā tuvākajā laikā neplāno. "Degvielas akcīzi jau pērn mēs palielinājām līdz Eiropā noteiktajam līmenim. Citus nodokļus celt neplānojam," saka A.Ansips. Kuluāros gan tiek minēts, ka Finanšu ministrija izskata iespējas samazināt pievienotās vērtības nodokli un modelē dažādus attīstības scenārijus. Tāpat kā iespējami tiek minēti dažādi papildu atvieglojumi ārvalstu investoriem un jaunajiem uzņēmumiem. "Šis laiks ir pilns ar izaicinājumiem," saka Igaunijas premjers. Viņš uzskata, ka globālā finanšu un ekonomikas krīze palīdzēs Igaunijai sakopot visus spēkus, lai jau tuvākajā laikā ieviestu eiro.