Bet kāpēc gan valstij būtu jātērē līdzekļi kāda privāta uzņēmuma akciju pirkšanai? Pirmkārt, LF nav nekāds Parex, kura pāris īpašnieku vainas dēļ Latvija vēl ilgi un sāpīgi izjutīs šīs bankas glābšanas sekas. Savukārt LF ieguldāmie līdzekļi būtu salīdzinoši niecīgi. Otrkārt, LF nav jāglābj no finansiālām problēmām, bet jāpasargā no pārlieku uzmācīgiem un Kremlim tuviem Krievijas uzpircējiem, kuru patiesās intereses labākajā gadījumā ir neskaidras un izskatās pēc muļķu zvejošanas. Treškārt, LF nodarbina vairāk nekā 2000 Latvijas iedzīvotāju, pēdējos piecos gados nodokļos maksā vidēji 16 miljonus gadā, kā arī iepērk no citiem Latvijas uzņēmumiem kokus, preces un pakalpojumus par 35 miljoniem latu gadā. Ceturtkārt, LF ražotā produkcija ir ar augstu pievienoto vērtību, veido ap 10% no visas meža nozares eksporta un 14% no bērza saplākšņa īpatsvara Eiropā. Piektkārt, Svezu vairāk varētu interesēt nevis LF modernizēšana (starp citu, rūpnīca Lignums varētu būt modernākā šāda veida ražotne pasaulē), bet ārvalstīs izveidotās LF produkcijas izplatīšanas tīklu un vārda izmantošana Krievijas saplākšņa tirgošanai.
Turklāt LF ir viens no tiem retajiem privatizācijas gadījumiem, kas ne tikai nav nodarījis valstij nekādu skādi, bet arī visus neatkarības gadus ir turpinājis dot savu pozitīvo ieguldījumu Latvijas kopējā ekonomikā. Tādēļ, ja nu valsts protekcionisms kaut kad būtu jāizmanto, tad šī nu ir tā reize: labāk lai LF akcijas nonāk LVM rokās, kam rūp visas Latvijas un konkrētās nozares intereses un attīstība ilgtermiņā, nevis tiek Svezai un ir jaunās Krievijas ārpolitikas, proti, nozīmīgu Baltijas uzņēmumu uzpirkšanas, uzvara.