Lai spētu pārvarēt šo sastinguma punktu, piedāvāju divus valdības modeļus. Tajos ņemts vērā ZRP lēmums, ka viņi strādās kopā ar SC un Vienotību, kā arī pieļautais kompromiss no Vienotības puses - veidot sava veida saliedētības valdību. Modeļi būvēti, ņemot vērā partiju pārstāvniecību jaunajā Saeimā, iespējamo vēlmi pēc portfeļu skaitu, izskanējušās partijas prioritātes, riskus un mēģinot rast politisko balansu. Nav apskatīts modelis, ka valdību varētu veidot ZRP, Vienotība un VL-TB/LNNK, jo līdz šim ZRP stingri paudusi, ka lēmumu par SC nemainīs, un Valdis Zatlers pat izteicies, ka «tikai tanki» varētu likt to mainīt.
Pirmais modelis
Ja valdību veido Vienotība, ZRP, SC
Premjers – Vienotība
Finanšu ministrs – Vienotība
Iekšlietu ministrs – Vienotība
Kultūras ministrs – Vienotība
Satiksmes ministrs – ZRP
Izglītības ministrs – ZRP
Tieslietu ministrs – ZRP
Aizsardzības ministrs – ZRP
Ārlietu ministrs – ZRP
Ekonomikas ministrs – SC
Labklājības ministrs – SC
Veselības ministrs – SC
Vides un reģionālās attīstības ministrs – SC
Zemkopības ministrs – SC
Saeimas priekšsēdētājs – SC
Argumenti: premjera amats Vienotībai, jo tas nodrošinātu pēctecību, kā arī Vienotībai valdības vadīšanā ir pieredze. Arī Finanšu ministriju ir svarīgi atstāt tajās pašās rokās, lai Latvija veiksmīgi noslēgtu starptautiskā aizdevuma programmu un šajā ziņā nebūtu brīnumu. Zatlera Reformu partijai tiktu cits «smags» portfelis - Satiksmes ministrija, savukārt Saskaņas centram - Saeimas priekšsēdētāja amats. Lai arī SC izrāda ambīcijas vadīt satiksmes nozari, šajā jomā tomēr ir svarīgi, lai visi ceļi neaizved uz Krieviju, un ZRP tad būtu labs kompromiss. SC nevajadzētu uzticēt arī ne ārlietas, ne kultūru, ne izglītību, ne arī aizsardzību, kur etniskie un ārpolitiskie jautājumi varētu būt jutīgi, tāpēc tie sadalīti starp ZRP un Vienotību. Te lieli draudi par jelkādu disbalansu nav saskatāmi. Taču SC varētu vadīt jomas, kur viņi spētu pierādīt savu sociālo rūpi, piemēram, labklājību, veselību un arī reģionus - šajā jomā SC lepojas ar pieredzi Rīgā. SC šajā modelī uzticēts arī ekonomikas ministrs. Riskanti, ņemot vērā enerģētikas jomas faktoru un SC iespējamo saskaņu ar Gazprom interesēm, taču šajā ministrijā, lai Latvijā ienāktu investīcijas, noderētu piešaut piparus, un SC varētu rādīt daudz skandināto priekšzīmi, kā Latvijai pelnīt vairāk. Ministram gan tekoši jārunā abās biežāk lietojamās svešvalodās - gan krieviski, gan angliski, jo investīcijām jābūt ne tikai no Krievijas, bet arī no citiem reģioniem. SC uzticēts arī zemkopības ministra portfelis. Arī šaubīgi, bet te tomēr varētu noderēt Alfrēda Rubika «gals» Eiroparlamenta lauksaimniecības komisijā, kurā viņš ir vienīgais Latvijas pārstāvis. ZRP savukārt tiktu pie tieslietu ministra amata un varētu rūpēties par tiesiskumu un procesu paātrināšanu tiesās. Iekšlietu ministrs - Vienotībai pēc pēctecības principa, lai gan tikpat labi šo pēdējo amatu atbildība varētu būt arī otrāda. ZRP uzticēta arī izglītība, jo, kā zināms, šajā jomā ZRP ir milzu ambīcijas, lai tad parāda, ko spēj. Aizsardzība un ārlietas savukārt ZRP iedalītas, ņemot vērā Valda Zatlera kā eksprezidenta pieredzi un zināšanas.
Otrais modelis
Ja valdību veido Vienotība, ZRP, SC, VL-TB/LNNK
Premjers – Vienotība
Finanšu ministrs – Vienotība
Kultūras ministrs – Vienotība
Satiksmes ministrs – ZRP
Izglītības ministrs – ZRP
Aizsardzības ministrs – ZRP
Ārlietu ministrs – ZRP
Ekonomikas ministrs – SC
Labklājības ministrs – SC
Veselības ministrs – SC
Vides un reģionālās attīstības ministrs – SC
Iekšlietu ministrs – VL-TB/LNNK
Zemkopības ministrs – VL-TB/LNNK
Tieslietu ministrs – VL-TB/LNNK
Saeimas priekšsēdētājs – ZRP
Argumenti: lielākā daļa argumentu tādi paši kā pirmajā modelī, un ārpolitiski un etniski jutīgās jomas nav uzticētas ne SC, ne VL-TB/LNNK pārstāvjiem, abu starpā sadalot vairāk saimnieciskas un sociālas nozīmes ministriju amatus. Tiesa, ņemot vērā, ka partijas ir četras un katrai portfeļu skaits mazāks, šajā modelī SC nebūtu zemkopības ministra amats, kas tiktu VL-TB/LNNK, jo viņi par šo jomu arī izrādījuši interesi. VL-TB/LNNK varētu uzticēt arī Tieslietu ministriju, jo šī joma viņiem nav sveša. Saeimas priekšsēdētāja amats šajā modelī būtu ZRP pārziņā, jo diezin vai nacionālais bloks piekāptos SC Saeimas priekšgalā. Tas nozīmētu, ka SC nebūtu neviena «smagāka» kalibra amata, līdz ar to sabalansēt šādu koalīciju ir grūtāk. Lai gan iespējams, ka tādā gadījumā vai nu zemkopību, vai iekšlietas varētu uzticēt kā papildu amatus SC un VL-TB/LNNK, piemēram, piešķirt Saeimas priekšsēdētāja biedra amatu.