Viņš intervijā norādīja, ka pašlaik pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām nenotiek kvalitatīvas politiskās diskusijas, tā vietā politiskajā darba kārtībā ir izvirzīts jautājums ‒ kurš ir par un kurš pret oligarhiem.
Viena no diskusijām, kas pašlaik būtu nepieciešama, ir par sociālās sistēmas ilgtspēju, tostarp pensijām.
"Es politikā esmu bijis ilgus gadus, tāpēc varu teikt, ka lielā mērā politika ir skatītājiem domāts iepriekš iestudēts teātra uzvedums. Vēlētājiem šajā procesā ir atvēlēta skatītāju loma. Ja vēlētāji pret politiķiem būtu pietiekami prasīgi, uzdodot skaidrus jautājumus, piemēram, par pensiju palielināšanu nākamo triju gadu laikā, prasot uz tiem skaidras atbildes, tā būtu kvalitatīva politiskā diskusija. Bet kas notiek pašlaik? Patlaban politiskajā darba kārtībā ir uzdots jautājums – kurš ir par un kurš pret oligarhiem? Atvainojiet, bet kāds sakars oligarhiem ar valsti?" kritizēja ekspremjers.
Par to, kurš maksā vai nemaksā nodokļus, būtu jādomā nevis tautai, bet gan par nodokļu iekasēšanu atbildīgajām iestādēm.
"Kāpēc šis jautājums jānonivelē līdz pensionāru līmenim? Pensionāriem nav nekāda sakara ar cīņu par vai pret oligarhiem! Pensionāriem pirms vēlēšanām būtu jāuzdod šāds jautājums: "Cienītie politiķi, vai es nākamajos gados piedzīvošu 10% pensijas pieaugumu vai ne, vai arī piedzīvošu 10‒25% pensijas samazinājumu? Kā jūs risināsiet sociālo izmaksu problēmas, lai medicīniskie pakalpojumi būtu pieejami bez maksas?" klāstīja Kalvītis.
Viņaprāt, ir divas iespējas, kā risināt problēmas sociālajā budžetā, ‒ samazināt valsts sniegtos sociālos izdevumus vai arī palielināt nodokļu maksātāju skaitu, kas dotu pensijām nepieciešamo naudu.
Aktuāls jautājums ir arī veselības aprūpe.
"Patlaban izskatās, ka valsts var atļauties finansēt tikai pirmās palīdzības sniegšanu. Ja tas tā ir, valstij saviem cilvēkiem ir skaidri un gaiši jāpasaka ‒ valsts var atļauties sniegt tikai un vienīgi pirmo palīdzību, bet par visu pārējo pacientiem jāmaksā no savas kabatas. Šīs ir tās lietas, kas beidzot ir godīgi jāpasaka, tomēr neviens to nespēj. Jau pašlaik ir redzams, ka medicīna vienkārši veģetē un nav spējīga dzīvot no valsts piešķirtā finansējuma," sacīja ekspremjers.
Šādas diskusijas pirms vēlēšanām nenotiek, jo politiķiem ir izdevīgi novirzīt vēlētāju diskusiju uz tādām tēmām, par kurām tiem nav jāsniedz konkrētas atbildes, piemēram, pozicionējot vēlētāju par vai pret oligarhiem, vai arī par vai pret Saeimas atlaišanu, uzskata Kalvītis.
"Tas cirks, kāds vēl nesen tika piedzīvots līdz ar Saeimas atlaišanu un plaši pasludināto cīņu pret oligarhiem, kuri tiek vainoti visās pasaules nelaimēs, šķiet vienkārši nožēlojams. Tā vietā, lai risinātu problēmas, kas nudien būtu jārisina, tiek izsludināta cīņa pret oligarhiem," sūkstījās ekspremjers. "Man kā pilsonim no tā nav nekāda labuma. Tā vietā ir tikai problēmas, jo neviens nepasaka, kas notiks tālāk. Nu labi ‒ izsūtīsim visus trīs oligarhus no Latvijas, bet kurš tad pēc tam Latvijā maksās nodokļus? Cik lielā mērā samazināsies budžeta ieņēmumi? Cik pensionāru tādēļ nesaņems pensijas? Vai kāds par to ir domājis?" jautāja Kalvītis.
Viņaprāt, politiķu skaļie paziņojumi ir uzskatāmi par vēlētāju acu aizmālēšanu.
"Labs piemērs šajā gadījumā ir stāsts par [tieslietu ministru Aigaru] Štokenbergu. Visa Latvija viņam uzbruka par iespējamo izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Protams, te var diskutēt par viņa rīcības ētisko pusi, jo iepriekš Štokenbergs uzstājās kā taisnīguma kalngals, tomēr diskusijām par to nevajadzēja nonākt politiķu darba kārtībā. Tam ir Valsts ieņēmumu dienests, prokuratūra un vēl daudz dažādu izmeklējošo iestāžu," norādīja Kalvītis.
Politiķu uzdevums, ieraugot šādus caurumus likumos, ir darīt visu, lai tos novērstu, uzsvēra ekspremjers.