Ministra kārtējie no konteksta izrautie skaitļi ir sabiedrības apvārdošana un šāda ilgstoša vilcināšanās ir bezatbildīga rīcība, kas neved pie konstruktīva risinājuma. Auguļa kungs līdz šim ir publiskojis 2010.gada zaudējumus, kas pārsniedz 34 miljonus latu. Ja ministram ir zināmi airBaltic šā gada operatīvie finanšu rādītāji, tad valdībai un sabiedrībai ir visas tiesības tos uzzināt, norāda A.Kampars.
Ministrs uzsver: "Vienmēr esmu iestājies par to, ka aviokompānijai, kuras pienesums iekšzemes kopproduktā ir nozīmīgs, ir jāstrādā, taču nedrīkst bezgalīgi turpināties situācija, ka no valsts, kas ir vairākuma akcionārs, tiek slēpta informācija par patiesajiem finanšu rādītājiem, vienlaikus izdarot spiedienu, lai valsts „uz godavārda” iegulda uzņēmumā desmitiem miljonus latu.'
Ekonomikas ministrs uzskata, ka valdība par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu varēs lemt vienīgi tad, ja satiksmes ministrs būs iesniedzis valdībā visus premjera rezolūcijā pieprasītos materiālus, tai skaitā auditētu uzņēmuma finanšu pārskatu, juridisko analīzi par iespējām atcelt valstij neizdevīgo akcionāru līgumu un airBaltic valdes priekšsēdētāja Bertolda Flika darbības izvērtējumu.
A.Kampars: "Premjera prasības ir likumsakarīgas un pamatotas, tajās nav nekā pārspīlēta un nekā tāda, ko, čakli strādājot, nevarētu sagatavot."
"Jāatzīst gan, ka līdz šim ar termiņu ievērošanu Auguļa kungam nav veicies - pilns pārskats un auditēts ziņojums par airBaltic darbību valdībā bija jāiesniedz maijā. Ja Satiksmes ministrija būtu izpildījusi savu uzdevumu, valdība jau pavasarī būtu operatīvi lēmusi par rīcību uzņēmuma stabilizēšanai,' norāda ekonomikas ministrs.
Pēc viņa domām, satiksmes ministrs arī nonāk pastāvīgās pretrunās ar paša teikto. „Vēl vasaras sākumā Auguļa kungs mēģināja pārliecināt sabiedrību, sacīdams, ka satraukumam nav pamata un aviokompānijas finanšu rādītāji ir normas robežās, turpretī tagad atklājas pavisam cita aina un ministrs pats atzīst, ka uzņēmumam 2010.gadā ir lieli zaudējumi, aviokompānijas vadītāja lojalitāte Latvijas valstij ir apšaubāma un, lai saglabātu airBaltic kā nacionālu aviosabiedrību, nepieciešamas desmitiem miljonu latu lielas investīcijas.”
Artis Kampars arī kategoriski noraida bijušā satiksmes ministra Aināra Šlesera šā rīta izteikumus par iespējamiem kandidātiem uz airBaltic valdes priekšsēdētāja amatu Bertolda Flika vietā. „Es negatavojos ieņemt šo amatu un šāds jautājums nekad nav bijis valdības darba kārtībā. Šlesera kungs par personālijām nozīmīgu uzņēmumu vadītāju amatos, acīmredzot, spriež pēc savas pieredzes un saprašanas,” uzsver A.Kampars.