Mans rīcības plāns 10 darbības nedēļām (galvenie uzdevumi):
1. Izzināt nozares politiku un specifiku, iepazīties ar Labklājības ministrijas un tās padotībā esošo valsts iestāžu darbību un stratēģijām.
2. Izzināt Eiropas valstu pieredzi šajā nozarē.
3. Apmeklēt padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes (tai skaitā, Sociālās aprūpes centrus), tikties un sadarboties ar dažādu institūciju, NVO pārstāvjiem - noskaidrot viedokļus un problēmas, meklēt alternatīvos risinājumus aktuālajiem jautājumiem.
4. Censties iesaistīties Labklājības ministrijas organizētās darba grupās, komitejās, konsultatīvās padomēs.
5. Rast iespējamos priekšlikumus un risinājumus nozares administratīvā aparāta samazināšanā.
o Valsts pārvaldes aparātu ir nepieciešams padarīt kompaktāku, nevis atbrīvojoties no darbiniekiem, bet novēršot funkciju dublēšanos. Jāmazina ministriju, aģentūru lēmumu saskaņošanas slodzi, jāveicina daļēja laika nodarbinātību, kas ļautu cilvēkiem kaut ko pelnīt, lai nodrošinātu savas minimālās vajadzības.
6. Izvirzīt ierosinājumus valsts iestāžu darbības efektivizēšanā / optimizēšanā.
o Ieviest stingrāku kontroli, pastiprinot ārējo auditu (piemēram, regulāri un publiski atspoguļot finanšu līdzekļu izlietojumu).
o Palielināt ministru pilnvaras - katrs ministrs AR PERSONĪGU ATBILDĪBU rod kopsaucēju starp valsts un sabiedrības interesēm / vajadzībām, radot maksimālu efektu valsts attīstībai.
o Veicināt vienotu algu sistēmas ieviešanu valsts pārvaldes iestādēs (cilvēki ar līdzīgu atbildības līmeni, saņem vienādu atalgojumu, neskatoties uz nozari).
7. Risinot jautājumus, cieša sadarbība ar pārējo nozaru jauniešu-ministriem un JMK Ministru prezidentu.
o Piemēram, sociālā un ekonomiskā politika ir cieši saistītas, un žēl, ka bieži praktiskā izpildījumā tās nonāk pretrunās. Mērķi abām ir vienoti – cilvēku labklājības pieaugums. Ir iespējams stiprināt sadarbību starp valsti un uzņēmējiem, kā arī meklēt jaunus noieta tirgus, tādējādi veicinot jaunu darba vietu rašanos.
8. Meklēt iespējas sociālā taisnīguma principa ieviešanā, radot darbavietas darbspējīgiem un strādāt gribošajiem iedzīvotājiem, kas savukārt sekmē pilnvērtīgu cilvēkresursu izmantošanu.
o Uzņēmēji darbā iesaista invalīdus (integrācija) -> valsts atvieglo nodokļus
o Daudzi cilvēki vēlētos mācīties, bet, ja paskatās patiesībai acīs, ne visiem pietiek līdzekļu, jo bezmaksas kursi bezdarbniekiem, piemēram, ir metinātāji un manikīra skola, vai tā mēs gūsim kvalificētus darbiniekus jomās, kurās tie ir visvairāk vajadzīgi?
o Papildus pabalstam bezdarbniekam ir iespēja strādāt 1 Eiro darbus (Vācijas pieredze), LV tas varētu būt 0,5 Ls stundā. Darbiniekus izmanto zemas kvalifikācijas darbos - preču iepakošanā, teritoriju sakopšanā. Uzņēmējiem tas samazina ražošanas izmaksas, jo algo darbiniekus par mazāku atalgojumu. (Nepieciešams vest pārrunas ar LDDK pārstāvjiem, lai vienotos par noteikumiem)
9. Uzlabot ministrijas "sabiedriskās attiecības" - saikne un sadarbība ar iedzīvotājiem, lielāka aktivitāte, publicitāte.
o Veikt informatīvus pasākumus ne tikai internetā un ne tikai Rīgā, bet arī aktīvi
iesaistot visus Latvijas reģionos ar informatīvām kampaņām, izskaidrot cilvēkiem viņu tiesības darba likumā, pabalstu jautājumos. Mazi finansiāli izdevumi, jo tiks izmantoti vietējie laikraksti, mājas lapas Internetā (ja nav pieejams mājas apstākļos, tad ir bibliotēkās).
10. Savas darbības laikā izstrādāt vēl citas prioritātes nozarē.
Augstāk neminēju vispārīgos uzdevumus, jo tie ir apskatāmi JMK deklarācijā (mērķi + uzdevumi) skat. http://www.diena.lv/lat/politics/jauniesu_mk/jauniesu-ministru-kabineta-deklaracija
Nākošajā blogā sīkāk pievērsīšos savas darbības soļiem.
Veiksmīgu darba nedēļu vēlot,
Elīna