Šobrīd nav informācijas, ka šī, vai kāda cita iemesla dēļ varētu sākties vardarbīgi konflikti. Situācija Latvijā ir droša, teica ministrs.
Kā ziņots, parakstu vākšanā referenduma rīkošanai par krievu valodu kā otru valsts valodu no šā gada 1.novembra līdz 30.novembrim piedalījušies 183 046 vēlētāji, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie provizoriskie parakstu vākšanas rezultāti.
Tādējādi provizoriskie rezultāti liecina, ka parakstu vākšanā, iespējams, ir piedalījies nepieciešamais pilsoņu skaits, lai likumprojektu Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz iekļaut tajā nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, varētu iesniegt izskatīšanai parlamentā.
Galīgie parakstu vākšanas rezultāti varētu būt zināmi trīs līdz četru nedēļu laikā, kas nepieciešamas saņemto parakstu pārbaudei.
Par likumprojektu, kas paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, būs jārīko referendums neatkarīgi no tā, vai Saeima iesniegto likumprojektu noraidīs vai pieņems, jo likums "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" nosaka, ka tautas nobalsošanu rīko, ja Saeima ir grozījusi Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77.pantu. Lai Saeimas pieņemtais likums par grozījumiem Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77.pantā iegūtu likuma spēku, tas nododams tautas nobalsošanai.
Referendums notiks divus mēnešus pēc tam, kad Saeima būs pieņēmusi lēmumu par vēlētāju rosinātajiem Satversmes grozījumiem, un tas valsts budžetam maksās 1,7 miljonus latu.
Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas piešķiršanu referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.