Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Sestdiena, 30. novembris
Andrejs, Andrievs, Andris

Latvijā izpratne par ārpolitiku līdzīga kā ASV; Izraēlā vairāk kliegšanas

"Situācijas eskalācijas gadījumā es neizslēdzu iespēju, ka no Eiropas Savienības (ES) puses sekos arī bargāks signāls un varētu tikt piemērotas arī ierobežotas sankcijas," no Saeimas tribīnes ikgadējās ārpolitikas debatēs par notikumiem Ukrainā sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Reformu partija).

Noprotams, ka šis bija viens no pēdējiem papildinājumiem ministra uzrunā parlamentam, kuru vēl pēdējās stundas pirms sēdes skāra dažādi labojumi, un Ukraina šoreiz bija viena no aktualitātēm, kas iezagās citādi tik ļoti izsvērtajā gada svarīgākajā ārpolitikas uzrunā. Pēc septiņu stundu garās diskusijas Saeima pieņēma paziņojumu, aicinot Ukrainā iesaistītās puses izbeigt vardarbību, izvairīties no provocējošas rīcības un miermīlīgā ceļā risināt politisko krīzi.

Dokuments diplomātiskiem nolūkiem

25 lapaspušu garais ārpolitikas ziņojums un tik pat minūšu garā ārlietu ministra uzruna koncentrējās ap Latvijas drošības un transatlantiskās saites stiprināšanu, gatavošanos prezidentūrai ES Padomē, Baltijas jūras reģionu un atbalstu mūsu tautiešiem ārzemēs. "Vispirms šo dokumentu lasa ārvalstu diplomāti, tāpēc tas vispirms ir diplomātisks signāls uz ārpusi," Dienai saka Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds. Viņš aicina ziņojumā nemeklēt to, kam tajā nevajadzētu būt, proti, asumus, bez kuriem ārlietas neiztiks arī šogad. Kā ziņojuma striktajos rāmjos neiekļautās lietas eksperts min reģionālo varu transformācijas, attiecības ar Krieviju, mūsu prezidentūras ES "sejas" meklējumus, vērtību un interešu balansu ekonomiskajā diplomātijā un Latvijas nepaveiktos mājasdarbus enerģētikā. "Ļoti daudz, kas šajā dokumentā nav pateikts, bet ietekmē ārpolitisko vidi."

Līdzīgie viedokļi

Debatēm Saeimā līdzi seko teju viss ārvalstu diplomātiskais korpuss. ASV vēstnieks Latvijā Marks Pekala Dienai uzsver, ka viņam bijis interesanti vērot, ka latviešu domāšana par ārpolitiku ir ļoti līdzīga veidam, kā ārlietas uztver amerikāņi. "Drošības jautājumi, tirdzniecības un investīciju jautājumi, cilvēktiesības, demokrātija, attīstība - mēs skatāmies vienā virzienā," teic diplomāts. M. Pekala saka, ka daudzi no debatētājiem uzsvēruši ASV un Latvijai tik būtiskās transatlantiskās saites, ASV un ES tirdzniecības un investīciju iniciatīvu, drošības jautājumus, Ziemeļu apgādes tīklu, sadarbību Ziemeļatlantijas līguma organizācijā. M. Pekala arī uzteic Latvijas interesi par Austrumu partnerību un Centrālāziju, ko ASV redz, kā labu veidu drošības veicināšanai. "Kā ārlietu ministrs [Rinkēvičs] minēja, ārpolitika ir par interesēm un vērtībām," saka M. Pekala un bilst, ka ir būtiski dzirdēt dažādas perspektīvas, jo diskusijās iespējams sasniegt rezultātu.

Trāpīt mērķī

Visemocionālākos vārdus notikumiem Ukrainā, kuras galvaspilsētu Kijevu dienu iepriekš pāršalca ziņas par pirmajiem bojā gājušajiem protestētājiem, veltīja Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica (Reformu partija). "Es noteikti sagaidu ātru un nepārprotamu kopējo ES reakciju uz nepiedodamajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Kijevā." A. Sprūds saka, ka parlamentārieši Ukrainas jautājumā var atļauties paust asāku nostāju, tādējādi diplomātiski raidot signālus arī citos līmeņos. Viņš uzskata, ka ES jāapsver iespēja vērsties pret atsevišķiem Ukrainas oligarhiem, piemēram, caur viņu banku kontiem Eiropā. Taujāts, vai šāda veida sankcijas nevarētu sist arī pa Latvijas kabatu līdzīgi kā savulaik gandrīz notika ar ES vēršanos pret Baltkrievijai varai pietuvinātajiem, A. Sprūds saka, ka Ukrainas gadījumā tas nebūtu tik izteikti. Arī K. Daukšts uzskata, ka sankcijas jāvērš pret konkrētiem oligarhiem, taču ir skeptisks par eirobirokrātu spējām identificēt īsto mērķi. "Tas var būt uzbrauciens, kas nedos rezultātu," brīdina politologs.

Nepilnīgā attiecību gamma

Vienmēr tik gaidītā ārpolitikas ziņojuma daļa, kas veltīta Krievijai, šoreiz izpelnās divejādas atsauksmes. E. Rinkēvičs deputātiem atzina, ka attiecības ar lielo kaimiņu – Krieviju - veidojas sarežģīti, proti, no vienas puses, tirdzniecībā vērojama pozitīva dinamika, taču mūsu valsts turpina saņemt nepamatotu kritiku, kas konsekventi tiek atspēkota. "Diplomātiskā valodā uzrakstīts tā, lai neradītu ne asumus, ne sarežģījumus," lielajai kaimiņvalstij veltītos vārdus raksturo K. Daukšts. Viņš uzsver, ka par abu valstu attiecībām ziņojumā rakstītais jaunas vēsmas tāpat neienesīs. Savukārt A. Sprūds saka, ka ārlietu ministrs, atbildot deputātiem, šoreiz pat nedaudz sniedzies pāri diplomātiskajiem rāmjiem. Vienlaikus ziņojums nav atspoguļojis kopējo attiecību gammu un it sevišķi to daļu, kas ir problemātiska.

Citur vairāk spiegšanas un kliegšanas

Izraēlas vēstniece Latvijā Hāgita Ben-Jākova, kura debatēm līdzi seko ne pirmo gadu, Dienai atzīst, ka viņas valstī šāda veida diskusijas ir daudz ekspresīvākas. "Tajās ir daudz vairāk spiegšanas, kliegšanas un nesaskaņas," joko diplomāte. Viņa uzsver, ka ārpolitiskās debates ir nozīmīgas, jo dod skaidrību par ārpolitikas prioritātēm tuvākajam gadam. Līdzīgi izbrīnīts ir ASV vēstnieks, taujāts, vai debates tomēr nav nedaudz garlaicīgas. "Tās nav garlaicīgas, tā ir mana profesija, tās ir manas intereses. [...] Tā ir viena no interesantākajām gada dienām." Latvijas Ārpolitikas institūta direktors A. Sprūds gan atzīst, ka debatēs vēlētos redzēt lielāku dinamismu, piemēram, kā britu parlamentā. "Pati forma arī varētu piesaistīt papildu cilvēku uzmanību," saka A. Sprūds, vienlaikus atzīstot, ka latviešiem ir kultūras iezīmes, kuras mākslīgi nevajag un nevar mainīt.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas