Tā kā Latvija saņēma papildus 67 miljonus lauku attīstības aploksnei, valdībā tiek apsvērta iespēja šo summu izmantot, lai papildinātu tiešmaksājumu apjomu. Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš norādīja, ka šī iespēja būs jāizsver, jo līdz šim zemnieki bijuši ļoti produktīvi atvēlētās lauku attīstības aploksnes apgūšanā, un, lai arī līdz finanšu perioda beigām vēl palicis nepilns gads, jau tagad jaunus projektus nav iespējams iesniegt, jo nauda ir praktiski beigusies. Turklāt jāņem vērā arī topošā Kopējās lauksaimniecības politikas reforma, kas paredzēs jaunus noteikumus, kādos gadījumos zemnieki varēs saņemt visus maksājumus. Viena no būtiskākajām ir tā dēvētā zaļā komponente, kas nozīmē lauksaimniekiem noteiktu prasību izpildīšanu, lai varētu saņemt 30% no visas tiešmaksājumu summas.
Tā kā valstu vadītāji vienojās par iespēju 2014. gadā veikt valsts papildu maksājumus, jau 2014. gadā Latvijas lauksaimnieki saņems nevis iepriekš paredzētos 109 eiro par hektāru, kas līdz maksimālajai summai - 196 eiro par hektāru - pieaugtu 2019. gadā, bet gan jau 127 eiro par hektāru, solīja V. Dombrovskis. Arī zemnieki, kaut gan sākotnēji pauda skaļu sašutumu par it kā niecīgo rezultātu, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Armands Krauze paziņoja, ka šādu rezultātu varēja panākt, arī mājās sēžot, savukārt Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons prognozēja, ka zemo tiešmaksājumu rezultātā mazās saimniecības izmirs, ir atzinuši, ka pieaugums ir panākts. LLKA un Zemnieku saeima vienojušies, ka «finansiālā izteiksmē Latvijas lauksaimnieki iegūs par 50% jeb par 893 miljoniem latu vairāk naudas nekā iepriekšējā periodā. Vienlaikus lauksaimnieki uzsver, ka Latvijas diskriminācija ES turpinās un joprojām Eiropā tiks veicināta negodīga konkurence.»
Kopumā, lai arī, pakļaujoties Lielbritānijas un citu valstu spiedienam, daudzgadu budžetu nācās apcirpt, ir atsevišķas Latvijai svarīgas pozīcijas, kurās rezultāts vērtējams pozitīvi. Tā, piemēram, panākta vienošanās, ka programmām Horizon 2020 un ERASMUS būs būtisks finanšu papildinājums, salīdzinot ar 2013. gada līmeni, šīs jomas ir būtiskas Latvijas attīstības veicināšanai, ieguldījums pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā izvirzīts arī kā viena no Nacionālā attīstības plāna prioritātēm. Salīdzinot ar novembra H. van Rompeja piedāvājumu, aploksne palielināta kohēzijas finansējumam, jo īpaši naudas apjoms, kas paredzēts mazāk attīstītajiem reģioniem, to skaitā Latvijai, vairāk naudas paredzēts arī pārrobežu sadarbībai, kas Latvijai ļaus turpināt uzsāktās pārrobežu sadarbības programmas ar Lietuvu, Igauniju, Baltkrieviju un Krieviju, kā arī palīdzībai trūcīgākajiem, kas Latvijai ir būtiski, jo personu skaits, kas saņem «pārtikas pakas», ik gadu palielinās. Papildu finansējuma apgūšana būs iespējama arī visiem reģioniem, kuros jaunatnes bezdarbs ir virs 25%, šim mērķim kopumā tiks atvēlēti seši miljardi eiro, šo naudu varētu apgūt arī Latvija, kur jaunatnes bezdarbs ir ap 30% no kopējā bezdarbnieku īpatsvara.
Lai arī kopumā tiek lēsts, ka pēc drastiskās budžeta samazināšanas neviena no ES dalībvalstīm tā īsti nav ieguvēja, cietēji būs arī Eiropas administratīvā aparāta darbinieki - vienošanās nosaka, ka līdz 2017. gadam jāsamazina administratīvais korpuss par 5%, turklāt atlikušajiem darbiniekiem būs jāveic tas pats darba apjoms bez papildu samaksas. Tiesa, tas var nozīmēt arī birokrātiskā sloga samazināšanu.
Lai daudzgadu budžets stātos spēkā, tas vēl jāapstiprina EP. Četras lielākās EP frakcijas izplatījušas paziņojumu, kurā norāda, ka šāds daudzgadu budžets vājinās Eiropas ekonomiku, turklāt var rezultēties strukturālajā deficītā, lai arī starpvalstu valdību līgums paredz sabalansētu budžetu. Līdz ar to EP pieprasa lielākas tiesības iejaukties budžeta saturā, iespēju to pēc diviem vai trim gadiem pārskatīt, izmaiņas dalībvalstu iemaksu aprēķinos, kā arī norāda - neesot iespējams akceptēt budžetu, kas balstīts uz pagātnes prioritātēm. Ja EP noraidīs daudzgadu budžetu, dalībvalstīm nāksies apstiprināt viena gada budžetu.
(Visu rakstu lasi otrdienas, 12.februāra laikrakstā Diena)