Visā pasaulē ķirbi uzskata par garšīgu un ļoti vērtīgu dārzeni, kam piemīt daudzas izcilas īpašības. Šogad izstādē piedalīsies 7 ķirbju audzētāji. Izstādē varēs aplūkot gan ēdamos un dekoratīvos ķirbjus, gan tautas selekcijas un visā pasaulē atzītas šķirnes un to krustojumus. Pirmo reizi izstādes apmeklētājus priecēs – Delicata Bush, Melonette, Queensland Blue, Show King un vēl citas 18 jaunas ķirbju šķirnes.
Ķirbis tautā tiek saukts arī par "Saules brāli" un ne velti, jo ir liels siltummīlis. Lai arī šī vasara nav bijusi īpaši silta un saulaina, tomēr paši audzētāji uzskata, ka ķirbju raža ir izdevusies. Izstādē būs apskatāmi arī atzinību guvušie – šokolādes, melones, maizes, muskata, rožu un riekstu ķirbji.
Kā saka audzētāja Edīte Seipule, kurai ķirbju audzēšana jau ir izvērtusies par dzīvesveidu: "Ķirbjos apvienots viss, kas dzīvē ir svarīgs un nepieciešams – veselība, skaistums un mistika". Katru gadu cilvēku interese par ķirbjiem un to pietojumu pieaug, tiek izmēģinātas jaunas ķirbju šķirnes, kuras ir saldākas, sulīgākas, bagātākas ar želejvielu, kas nepieciešama kaulu augšanai. Ķirbja dzelteno krāsu nosaka karotīns, kā arī tajā ir daudz vairāk dzelzs nekā citos dārzeņos. Ķirbis lieliski attīra organismu un īpaši ieteicams cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām.
Pēc novākšanas ķirbjus ieteicams ilgāk paturēt saulītē, lai kātiņš nobriest un pats ķirbis iegūst intensīvāku krāsu un tad ķirbjus vēsā un sausā vietā iespējams saglabāt līdz pat pusgadam. Ķirbis kalpo arī kā dekoratīvs elements, ienesot telpā krāšņu akcentu.
Uzturā iespējams lietot visas ķirbju sastāvdaļas – arī stīgas ziedus, mizas, sēklas un mīkstumu. Ziedus var likt salātos, žāvēt un pagatavot tēju, kas ir labs palīgs pret slimībām. Var žāvēt arī mizas un pievienot ēdienam. No ķirbjiem iespējams pagatavot gan pamatēdienu, un desertu, gan svaigi spiestu sulu, gan dažādus kokteiļus, tomēr ķirbjus vislabāk lietot svaigā veidā. Latvijā no ķirbjiem iegūst eļļu, tiek gatavotas sukādes un marmelāde.