Levita nākotne - sašķeltās KPV LV frakcijas rokās

Eiropas Savienības tiesa tiesneša Egita Levita izredzes kļūt par Valsts prezidentu ir visaugstākās. “Es ceru uz pietiekošu balsu skaitu, bet, kā saka, es to patlaban neprognozēju, jo redzēsim kāds būs rezultāts,” pagājušajā nedēļā LTV sacīja pats Levits.  

Levitam ir minimāli nepieciešamā 51 balss. Par viņu sola balsot visa koalīcija, vienīgi KPV LV izlems nākamnedēļ. Tiesa, pie Levita virzītājiem jau var pieskaitīt divus KPV LV deputātus - Artusu Kaimiņu un Aldi Blumbergu. Par Levitu noskaņoti balsot vēl citi frakcijas deputāti, noskaidroja raidījums de facto.

Ar to vajadzētu pietikt, tomēr kārtis sajaukuši KPV LV iekšējie opozicionāri, izvirzot prezidenta amatam kolēģi Didzi Šmitu. “Es domāju, ka būs cilvēki, kas mūs atbalstīs. Tomēr mēs esam partijas biedri,” tā saka viena no Šmitu virzošajām deputātēm Karīna Sprūde (KPV LV).

Patlaban Šmitam ir piecas balsis – pašam sava, trīs izvirzītāju un bijušās “saskaņietes” Jūlijas Stepaņenko. Šmits uzskata, ka KPV LV frakcijai būtu jāvirza vienots kandidāts. Viņš ir gatavs būt šis kandidāts, un sagaida, ka pārējie viņu atbalstīs.

KPV LV frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs vēl neko nesola. Pirms lēmuma pieņemšanas  frakcija labprāt uzklausītu Levitu. “Mums nemaz nav vienota frakcija, kā jūs ziniet, un mūsu frakcija droši vien ir vēstures grāmatās ar to, cik mēs dīvaini tur rīkojamies. Es to atzītu, bet frakcijā ir frakcijas kodols, kas atbalsta valdību. Es gribētu redzēt, ka šis kodols rīkojas kā viena vienība,” pauž Zakatistovs.

Vēl viens konkurents Levitam ir tiesībsargs Juris Jansons. Viņu virza opozīcijā esošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) ar 11 balsīm. Tomēr ne “zaļzemnieki”, ne Jansons par sevi īpaši neaģitē.

“Skatīsimies,” atbild ZZS frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis uz jautājumu, vai partija plāno vest pārrunas ar citiem spēkiem par atbalstu Jansonam. Augulis skaidro, ka Jansonu virza, lai būtu diskusija.

Arī pats tiesībsargs apgalvo, ka balsu skaits viņu neinteresē. Jansons sarunā kritizē balsošanas kārtību. Šīs būs pirmās atklātās Valsts prezidenta vēlēšanas, un deputāti nevarēs balsojumu paturēt pie sevis.

“Tas ir tas, kas ir mulsinoši un ir nopietns signāls, ka mēs kāpjamies atpakaļ no demokrātijas principiem,” uzskata Jansons. Vaicāts, vai slēgtā balsojumā savas izredzes vērtētu augstāk, Jansons atbild: “Es neteiktu, ka augstāk, bet tā iespējamība būtu cita.”  

Savu pozīciju valsts prezidenta vēlēšanās nav noformulējusi lielākā Saeimas frakcija - Saskaņa. Tai nav sava kandidāta, bet tā grib nākamnedēļ iztaujāt visus. “Neviens no izvirzītajiem kandidātiem mums nerada zosādu. Mūs interesē saruna pirms viņi ir ievēlēti. Es negribētu spekulēt, kā mēs rīkosimies,” teica Saskaņas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

Vairāki politiķi sarunā ar de facto pieļāva, ka Saskaņa varētu vispār nepiedalīties Valsts prezidenta vēlēšanās, ja Levita izredzes būs pārliecinošas.

Ja valdību atbalstošā KPV LV daļa kopā ar koalīciju nobalsos par Levitu, viņam garantēta pārliecinoša uzvara ar tuvu 60 balsīm.