Valdība šādu lēmumu akceptēja jau pērnā gada novembrī. Tas pieņemts saistībā ar to, ka
visā Eiropas Savienībā (ES) aizvien pieaug sabiedrības novecošanās, iedzīvotāju dzīves ilgums, kā arī samazinās nodarbināto skaits, skaidroja M.Kupče.
“Pēc tam, kad 2021.gadā būs sasniegti 65 gadi, valstij būs jāvērtē demogrāfiskie un sociāli ekonomiskie rādītāji un kopīgi jānonāk pie pareiziem risinājumiem, lai sabalansētu cilvēka darba dzīves ilgumu ar pensijā pavadāmo laiku. Ja arī 2021.gadā tiks pieņemti lēmumi par iespējamu pensionēšanās vecuma palielināšanu, tad arī tie tiks īstenoti pakāpeniski,” apgalvoja M.Kupče.
Šobrīd Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus likumā Par valsts pensijām. Likumprojektu 3.februārī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā.
Likumprojekts paredz pensionēšanās vecuma paaugstināšanu līdz 65 gadiem gan vīriešiem, gan sievietēm. Plānots, ka sākot ar 2016.gadu to pakāpeniski paaugstinās par pusgadu, līdz 2021.gadā pensionēšanās vecums sasniegs 65 gadus.
Līdz ar vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanos, attiecīgi pieaugs arī pensionēšanās vecums tiem cilvēkiem, kuriem ir tiesības pensionēties 5 gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma (t.i., piecu un vairāk bērnu vecākiem, bērna invalīda vecākiem, politiski represētiem cilvēkiem, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem). Plānots, ka arī šiem cilvēkiem pensionēšanās vecums pakāpeniski pieaugs sākot ar 2016.gadu, līdz 2021.gadā tas sasniegs 60 gadus.
Izmaiņas likumā ir izstrādātas, pamatojoties uz pērn valdībā atbalstīto Koncepciju par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā.
LM atgādināja, ka patlaban tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, kuri sasnieguši 62 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 10 gadiem.