Kā skaidro LM, ekonomiskā krīze ir radījusi būtiskus ierobežojumus sociālā budžeta finansēšanas iespējām. Tā dēļ šogad budžets pirmo reizi kopš 2002.gada ir apstiprināts ar deficītu. Tādējādi sociālā budžeta deficīta mazināšana ir skārusi gandrīz ikvienu Latvijas ģimeni, kas izpaudās kā pensiju un pabalstu ģimenēm ar bērniem samazinājums.
Saskaņā ar pēdējiem grozījumiem speciālais budžets ir apstiprināts ar 206 miljonu latu deficītu, un tas tiek finansēts no iepriekšējo gadu līdzekļu uzkrājuma, kas augusta beigās bija sarucis līdz 845 miljoniem latu, taču, pēc Valsts kases operatīvās informācijas datiem, septembra sākumā speciālajam budžetam ir tikai 118 miljonu latu deficīts.
LM norāda, ka jau kopš 1991.gada sociālā budžeta izdevumi tiek finansēti no sociālajām iemaksām, ko veic pats cilvēks un tā darba devējs. Tomēr par sociālās apdrošināšanas sistēmu kā pašfinansējošu var runāt tikai, sākot ar 1996.gadu, kad uzsākta visaptveroša sociālās apdrošināšanas sistēmas reforma. Reformas rezultātā sociālā budžeta ieņēmumi un izdevumi tiek uzskaitīti atsevišķi no valsts pamatbudžeta.
To, ka sociālās apdrošināšanas sistēma visus šos gadus ir spējusi pati sevi atražot, pierāda fakts, ka 2009.gada sākumā līdzekļu uzkrājums sociālajā budžetā bija 951 miljona latu apmērā. Savukārt valsts pamatbudžets pat "treknajos gados" ir bijis ar deficītu un visu laiku tika "lāpīts" ar sociālā budžeta pārpalikumu, uzsver LM.
Attiecībā uz bezdarbnieka pabalstiem LM uzsver, ka jau vairākus mēnešus šo pabalstu saņēmēju skaits ir stabilizējies un nepieaug. LM speciālisti secina, ka ne par visiem bez darba palikušajiem ir veiktas sociālās iemaksas, kā dēļ bezdarbniekiem nav tiesību pretendēt uz minēto pabalstu. Tā, piemēram, jūlijā no visiem Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētajiem bezdarbniekiem tikai 54% bija tiesības uz bezdarbnieka pabalstu.
Visiem prognozētajiem bez darba palikušajiem 200 000 bezdarbnieku gada beigās tiesību uz bezdarbnieka pabalstu nebūs, skaidro labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) un, ja pretendentu uz bezdarbnieka pabalstu skaits gada beigās pieaugs, tad šis pabalsts būs ikviena sociālo iemaksu veicēja nopelnīts. Tāpēc viņš nedomā, ka sociālajā budžetā varētu izveidoties kritiska situācija šī iemesla dēļ.
Tāpat labklājības ministrs atgādina, ka kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) arī Latvijā ir izstrādāta pabalstu izmaksas kontroles shēma. Tā paredz, ka, pārvietojoties starp dalībvalstīm, par vienu un to pašu cilvēku pabalstu nemaksā divas reizes - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nodrošina piešķirto pabalstu kontroli personām, kuras ir izbraukušas gan uz Īriju, gan citām ES dalībvalstīm.
Runājot par nākamā gada kopējā valsts budžeta samazinājuma attiecināšanu uz sociālā budžeta izdevumiem, Augulis uzskata, ka joprojām sociālās apdrošināšanas sistēma spēj darboties kā pašfinansējoša. Samazinoties iedzīvotāju darba ienākumiem, samazināsies arī budžeta izdevumi. Tas attiecas uz tiem pabalstiem, kuru apmērs ir tieši atkarīgs no iepriekšējiem darba ienākumiem.
Vienlaikus ministrs norāda, ka ir nepieciešams domāt ilgtermiņā, jo būtiski pieaug iedzīvotāju skaits pensijas vecumā, tas ir, par pensijas vecuma paaugstināšanu, taču ne ātrāk par 2016.gadu.
Pēc LM rīcībā esošiem statistikas datiem, kopējais valsts pensiju saņēmēju skaits 2008.gada decembrī bija 556 700 cilvēku, savukārt 2009.gada jūlijā - jau 561 900 cilvēku.