Par pašu vizīti un tās norises laikiem no baltkrievu puses oficiāla atbilde pagaidām nav saņemta, norāda raidījums. Tomēr pats fakts, ka esam gatavi Lukašenko uzņemt pie sevis viesos, abās robežas pusēs tiek vērtēts neviennozīmīgi. Daļa priecājas, ka uzvar racionāli apsvērumi. Piemēram – ka no baltkrieviem ienākošās tranzītkravas būs labs papildinājums Latvijas budžetam. Bet citi brīdina, ka Lukašenko tomēr ir Krievijas sabiedrotais un ka pārāk strauji metamies draudzēties ar Baltkrievijas līderi, kuru rietumvalstīs vēl ne tik sen mēdza dēvēt par Eiropas pēdējo diktatoru cilvēktiesību un brīvību pārkāpšanas dēļ.
Baltkrievijas opozicionāri atzīst, ka izmaiņas pēdējos gados ir. Piemēram, demonstrantu arestu nomainījuši lieli naudassodi, un vajāšanas turpinās. "Man tikai šī pēdējā gada laikā vien ir bijuši 16 tiesas procesi," norāda Baltkrievijas Apvienotās pilsoņu partijas priekšsēdētājs Anatolijs Ļebedko, kurš ir viens no pazīstamākajiem valsts opozicionāriem.
Arī cits opozicionārs, Baltkrievijas Kristīgo demokrātu līderis Pāvels Severiņecs, no ierobežojumiem cieš vēl tagad. "Baltkrievija ir vienīgā valsts Eiropā, kur nav reģistrēta Kristīgo demokrātu partija. Reģistrācijas dokumentus esam iesnieguši sešas reizes kā partija, un 20 reizes - kā sabiedriska organizācija, Kristīgie demokrāti. Atbilde ir viena - nē! Un, kad mēs iesniedzam sarakstu ar vairāk nekā tūkstoš brīvprātīgajiem, Tieslietu ministrija tos vēl nodod Valsts Drošības komitejai. Tās darbinieki izdara spiedienu uz cilvēkiem, lai viņi atsakās no saviem parakstiem," viņš norāda.
"Lukašenko ir svarīgi kontrolēt situāciju Baltkrievijā. Viņu varētu uzaicināt uz Rīgu tad, ja te notiktu kvalitatīvas izmaiņas, ja tiktu grozīti vēlēšanu likumi, ja mums pirmo reizi 20 gados notiktu kaut kas līdzīgs vēlēšanām. Jo kā var uzskatīt par vēlēšanām situāciju, kad no 65 000 balsu skaitītājiem pērn tikai 33 cilvēki bija no opozīcijas. Es nedomāju, ka tagad ir pienācis laiks, lai Lukašenko brauktu uz Rīgu, Briseli vai Vašingtonu, pagaidām viņš tomēr brauc atskaitīties uz Kremli," teic Ļebedko.
Baltkrievijas ārlietu ministra teikto, ka pēc kopīgajām mācībām Zapad netiks pieļauta Krievijas vienību palikšana valsts teritorijā, Latvijas puse neuztver tikai kā tukšus solījumus.
"Mēs, protams, turpināsim šo dialogu ar Baltkrieviju arī turpmāk, jo mācības būs pēc pusotra mēneša, bet es kopumā redzu, ka mūsu sadarbība arī drošības jomā ir pietiekami intensīva, un man nav pamata apšaubīt Baltkrievijas puses skaidro nostāju," raidījumam izteicies mūsu ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Baltkrievijai attiecības ar Latviju interesē izdevīgāki kravu tarifi, bet mums - lielāki tranzīta apjomi. Latvija kopā ar baltkrieviem rīko 2021.gada pasaules čempionātu hokejā, kā arī, neraugoties uz lietuviešu protestiem, neiebilst pret atomelektrostacijas būvniecību Lietuvas tuvumā.
Nu jau pusotru gadu lielākā daļa pret Baltkrieviju vērsto sankciju ir atceltas, un it kā vairs nav formālu šķēršļu tam, lai vizītē Latvijā ierastos Lukašenko. Tam, ka Latvijai šāda vizīte būtu izdevīga, piekrīt pat Lukašenko kritiķi.
"Tām valstīm, kas robežojas ar Baltkrieviju, baltkrievu tirgus un Baltkrievija kā ekonomiskais partneris ir ļoti svarīgi," norāda baltkrievu publicists Aleksandrs Feduta. "Es nezinu, kāda attieksme pret šo vizīti būs pašā Latvijā. Tas ir jautājums, kas pastāv starp jūsu valdošajiem, opozīciju un pilsonisko sabiedrību. Bet tas, ka šī vizīte dos, ka tā var dot zināmu labumu Latvijas ekonomikai, tas ir neapšaubāmi."
Lukašenko priekšā Eiropas galvaspilsētu vārti gan līdz šim vērušies tikai vienreiz. Pēc sankciju atcelšanas viņš bija aizbraucis uz Vatikānu, kur tikās ar pāvestu, un Romā - ar Itālijas prezidentu. Latvija nu var kļūt par pirmo Eiropas savienības valsti, kurā Lukašenko tiktu uzņemts pilna apmēra vizītē.
marts
nozagtā valsts
Pavalsts Likvidētais