Muižnieks: šogad 9.maija svinībās Maskavā nebija tāda uzsvara uz krievu nacionālismu

Viņu priecējot, ka Krievijā nebija Staļina plakātu, jo tas būtu ļoti sarežģījis Latvijas prezidenta ierašanos un dalību šajos svētkos. Savukārt attiecībā uz Rīgu viņu priecējot, ka šogad nebija tik daudz Krievijas karogu. “Pagājušajā gadā es biju šokēts - kāda saikne Krievijas karogam ar uzvaru Otrajā pasaules karā?” vaicāja N.Muižnieks. Viņš tāpat pauda prieku, ka bija redzami arī Latvijas karogi, bet jāskatās, kā tas attīstās tālāk.Viņš vērtēja, ka Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva nosodījums PSRS un Staļina pastrādātajiem noziegumiem ir interesants pavērsiens līdzās jaunajai Krievijas nostājai Katiņas masu slepkavības lietā, jo citās jomās, piemēram, oficiālā komisija pret vēstures falsifikāciju, tās izdotās mācību grāmatas, dokumentālās filmas, atbalsts dažādām aktivitātēm Krievijas perifērijā, darbojas pretējā virzienā.“Šis ļoti ož pēc Medvedeva liela ideoloģiska izgājiena, kas ir pretrunā lielajām tendencēm, kas ir vērojamas Krievijas politikā. Tas ir ļoti patīkams pavērsiens un būtu skaisti, ja tas noturētos, bet neesmu liels optimisms,” atzina N.Muižnieks. Viņaprāt, tas tuvina Krievijas izpratni par Otro pasaules karu ar rietumvalstu izpratni par to.Runājot par Latvijas prezidenta Valda Zatlera došanos uz 9.maija svinībām, LU pārstāvis pauda viedokli, ka tas bija labas gribas žests, bet nevajag pārspīlēt tā nozīmi. Pēc viņa domām, Latvijas publika ļoti gaidīja, ka V.Zatlers turpinās Vairas Vīķes-Freibergas iesākot līniju, pieminot mūsu atšķirīgo redzējumu, tāpēc esot labi, ka prezidents pieminēja represētos. Kopumā, pēc viņa vārdiem, vizīte uz kopējā Latvijas-Krievijas attiecību fona ir mazs, bet svarīgs simbolisks solis attiecību uzlabošanai.Tomēr, viņaprāt, Latvijā attieksmē pret Otrā pasaules kara beigu piemiņas dienām nekas būtiski nav mainījies - viedokļu atšķirība sabiedrībā joprojām pastāv un tā mantojas no paaudzes paaudzē. Vienīgais, kas mainījies, ir tas, ka Rīgas mērs oficiāli kļuvis par pasākuma patronu, gan paverot slūžas ārzemju vēstnieku līdzdalībai pasākumos, gan plašākā mērogā tautai. Tai pašā laikā Rīgas mēra patronāža, viņaprāt, piebremzē “ekscesus, kas bijuši citos gados, gan ar dzeršanu, gan Krievijas karoga vicināšanu”.N.Muižnieka vērtējumā ir iespējams izvairīties no klajiem meliem, ir iespējams īstenot cieņpilnu dialogu starp cilvēkiem un grupām ar atšķirīgu vēstures redzējumu, arī valstīm, izcelt pozitīvos sadarbības momentus. Tomēr pārvarēt visas atšķirības nebūt nav iespējams, viņš atzina.Tāpat viņš pauda viedokli, ka nedrīkst melot par pagātni. Viņaprāt, tas ir tas, kas visvairāk ir traucējis līdz šim, īpaši ar Krieviju, piemēram, attiecībā uz Katiņu. Viņaprāt, tas, ka Krievija nodeva informāciju par Katiņu Polijai, ir ārkārtīgi svarīgs solis un tas palīdzēs pārvarēt melu ēnu, kas visu laiku vilkusies līdzi.Pēc N.Muižnieka domām, viena lieta, ko Latvijas amatpersonas ir aizmirsušas pateikt un tāpēc radušās problēmas ar rietumvalstīm, ir: ka ir labi, ka nacisms tika sagrauts. Jā, notika vēl daudz kas pēc tam, bet tas ir atsevišķs stāsts, runāsim par to rīt, piebilda eksperts.Komentējot Rīgas mēra Nila Ušakova izteikumus par attieksmi pret veterāniem kontekstā ar distancēšanos no neatkarīgas Latvijas valsts, N.Muižnieks nepiekrita, ka tas ir saistīts ar valstiskumu kā tādu. Viņam arī esot daudz labu draugu krievu, kas svin šo dienu kā svētu dienu, bet viņi to nesaista ar savām izjutām pret valsti un valstiskumu.Viņš gan atzina, ka Krievijas ietekme Latvijā ir milzīga, kaut vai mediju telpā un kultūras ziņā, bet tā daļēji esot Latvijas valsts vaina, jo neesam spējuši piedāvāt mūsdienīgu, pievilcīgu Latvijas kultūras veidolu, ar ko cilvēki varētu identificēties.N.Muižnieks vērtēja, ka sagaidīt aktīvu lojalitātes apliecināšanu gan no latviešiem, gan no krieviem mūsdienās ir visai grūti un tas nenotiek tik bieži.