Zatlers 28.jūnijā nāca klajā ar uzstādījumu, ka partiju veidos no "apakšām", iesaistot sabiedriskās organizācijas un profesionāļu viedokli, taču Zatlers tagad atkāpjas no paša definētajiem principiem, šādu viedokli medijiem nosūtītā paziņojumā pauž LNSS.
"LNSS ir spiesta atzīt, ka neatbalsta ZRP programmu, un apliecina, ka sabiedrībā eksistējošām šaubām par ZRP profesionalitātes trūkumu ir nopietns pamats. ZRP vismaz pagaidām nav tas politiskais spēks, kurš spēs mainīt politiķu un sabiedrības attiecības," uzskata LNSS.
LNSS paziņojumā medijiem norāda, ka bija to sabiedrisko organizāciju skaitā, kuras pēc tikšanās Rīgas pilī ar Valdi Zatleru 28.jūnijā bija gatavas sniegt atbalstu jaunas, godīgas un labas pārvaldības politikas veidošanai. Tāpēc pēc atkārtotas tikšanās ar Zatleru LNSS paplašinātajā valdes sēdē šī gada 20.jūlijā organizācijas biedri nolēma nepalikt malā un atsaukties eksprezidenta aicinājumam iesaistīties viņa organizētajā politiskajā spēkā, veidojot izglītības politiku partijas programmai.
Tūlīt pēc ZRP dibināšanas sapulces šī gada 23.jūlijā darbu sāka ZRP Izglītības un kultūras darba grupa, kurai, tāpat kā pašam Zatleram, kad viņam vēl nebija sava biroja, LNSS bija atvēlējusi savas telpas.
Šajā darba grupā darbojas ZRP biedri un atbalstītāji. To vadīja ZRP dibinātāja Inguna Tīkmere. Grupas dalībnieki par savu uzdevumu uzskatīja līdzdarboties ZRP Izglītības un kultūras sadaļas izstrādē un šajā laikā apkopoja un izskatīja ap 400 priekšlikumiem. Darba grupas veikuma rezultāts tika atspoguļots pamatnostādnēs, kas tika iesniegtas par programmas izstrādi atbildīgajai Zandai Kalniņai - Lukašēvicai. Taču grupas viedoklis netika uzklausīts, jo Zatlera bijušajai padomniecei neinteresēja ZRP ierindas biedru viedoklis, bet gan tikai eksperta Roberta Ķīļa kosmopolītiskās idejas, kas faktiski virzītas Latvijas intelektuālā potenciāla vājināšanai, uzskata LNSS.
LNSS iestājas par to, ka Latvijai pašlaik par visu vairāk ir nepieciešama nacionālās vērtībās sakņota izglītības sistēma.
Augusta sākumā LNSS izteica priekšlikumu ZRP kopā ar citām sabiedriskajām organizācijām pārspriest partijas piedāvājumus normatīvās bāzes sakārtošanā, kas garantētu Latvijas pilsoņiem ne tikai Satversmē noteiktos pienākumus un tiesības, bet arī normālus darba apstākļus, drošību, sociālās garantijas, tiesisko aizsardzību un profesionālo izaugsmi, taču ZRP uz šo ierosinājumu nav atsaukusies. Līdz ar to LNSS bažas par to, ka atbildība par partijas programmas izstrādi netiks uzticēta attiecīgās nozares profesionāļiem, apstiprinājās, paziņojumā medijiem raksta LNSS.
LNSS atzīmē, ka Zatlers arī pirms tam neieklausījās LNSS aicinājumos morālā korektuma dēļ neiekļaut savu uzvārdu partijas nosaukumā un nebalotēties pašam 11.Saeimas deputātu sarakstā, saglabājot politikā eksprezidenta augsto statusu un atņemot izjūtu, ka partiju dibinājuši savtīgi, pie varas nokļūt alkstoši karjeras politiķi.
"Tādēļ LNSS ir spiesta atzīt, ka neatbalsta ZRP programmu, un apliecina, ka sabiedrībā eksistējošām šaubām par ZRP profesionalitātes trūkumu, ir nopietns pamats. ZRP vismaz pagaidām nav tas politiskais spēks kurš spēs mainīt politiķu un sabiedrības attiecības," teikts organizācijas paziņojumā medijiem.
LNSS ir 2009.gadā reģistrēta biedrība, kas par savu mērķi izvirzījusi apvienot un sekmēt pedagogu darbību Latvijā uz tikumiskiem un nacionāli kulturāliem pamatiem, aizstāvot biedru profesionālās, ekonomiskās, sociālās intereses un profesijas prestižu.
Jau ziņots, ka ZRP izglītības un zinātnes ministra amata kandidāts ir Roberts Ķīlis, kurš piedāvā sešus izglītības sistēmas reformu virzienus.
Ķīlis uzskata, ka izglītības finansēšanas princips "nauda seko" ir jāievieš visās izglītības pakāpēs, sākot no bērnudārza līdz vidusskolai, savukārt augstākā izglītība ir jāfinansē, izmantojot ilgtermiņa kredītus.
Ķīlis domā, ka skolu finansēšanā būtu jāpāriet uz vaučeru jeb valsts finansējuma galvojumu sistēmu, jo tas ļautu katram bērnam saņemt vienādu finansējumu visās pašvaldībās.
Viņš rosina lielāku lomu piešķirt vecākiem un kopienām, lai vecākiem būtu iespējas iesaistīties lēmumu pieņemšanā, kā arī atbalstīt skolu dažādību, autonomiju un reģionālās izglītības politikas attīstību.
Izglītības un zinātnes ministra amata kandidāts uzskata, ka skolotāja profesijai ir jābūt konkurētspējīgai, skolām ir jādod lielāka brīvība noteikt atalgojumu un par skolotāju profesionālo kvalifikāciju atbildību vajadzētu uzņemties skolotāju asociācijām. Ķīlis uzskata, ka arī skolotāju algošanā ir jāpāriet uz 40 stundu darba nedēļu, nosakot, ka skolotāja darba alga ir robežās no 510 līdz 530 latiem pēc nodokļu nomaksas.
Ķīlis rosinās pilnvērtīgi integrēt profesionālo izglītību un mūžizglītību izglītības sistēmā, lai profesionālo skolu audzēkņi vajadzības gadījumā spētu iekļauties vispārējās vidējās izglītības sistēmā.
Runājot par augstāko izglītību, Ķīlis uzsver, ka Latvijā, samazinoties studentu skaitam, ir nesamērīgi daudz augstskolu. Viņš uzskata, ka optimālākais augstskolu skaits Latvijā būtu desmit valsts augstskolas. Reģionālajām augstskolām resursu ekonomijas vārdā būtu jāapvienojas un jāveido konsorcijs. Augstskolām būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē daudzo studiju programmu skaits un jāpiedāvā daudz plašākas programmas, lai cilvēki iegūtu daudzpusīgu izglītību un spētu pielāgoties darba tirgus mainīgajām prasībām. Augstskolām būtu jāstrādā atbilstoši starptautisko kvalifikācijas standartu prasībām, lai absolventi spētu sevi realizēt dažādos darba tirgos.
Ķīlis uzskata, ka par mazo lauku skolu likteni būtu nepieciešams izstrādāt ilgtermiņa plānu, lai vecākiem būtu laikus zināms, kā viņi var plānot savas ģimenes dzīvi. Tāpat ir aktuāls jautājums par Izglītības un zinātnes ministrijas efektivitāti.
Runājot par vidējās izglītības iegūšanas vecumu, Ķīlis uzskata, ka vidusskolu vajadzētu pabeigt 18 gadu vecumā, savukārt saistībā ar mācību sākšanu no sešu gadu vecuma ir jāņem vērā katra bērna individuālā attīstība un nedrīkstētu noteikt obligātu izglītības vecumu no sešiem gadiem, jo īpaši, ja mācības tiek plānotas ar esošajām mācību metodēm, kur lielākā laika daļa tiek pavadīta, rāmi sēžot skolas solā.