Naudas ziņā tas ir jautājums kopā papildu par 50 miljoniem latu 2013. un 2014. gada sociālajos budžetos. Skatoties oficiālos skaitļus, tā ir neiespējama summa. Ieskatoties neoficiālajā ekonomikas daļā, redzam ko citu.
Reālajā ekonomikā oficiāli nodarbināto skaits Latvijā ir kļuvis mazāks par publiskajā sektorā strādājošo un sociāli uzturamo skaitu. Skatoties uz to, šķiet, ka Valdim Dombrovskim ir pilnīga taisnība. Ar mazajām oficiālajām Latvijas algām lielā bezdarba apstākļos nav iespējams uzturēt lielus sociālos pabalstus.
Par laimi, ir neoficiālās algas un neoficiāli nodarbinātie. Viņu ir daudz. Latvijā bezdarbnieka pabalstu saņem tikai neliela daļa no oficiāli reģistrētajiem bezdarbniekiem. Ir cilvēki, kuri nekad nekur nav oficiāli strādājuši, kaut patiesībā viņiem ir ienākumi. Ir cilvēki, kuri saņem tikai minimālo algu, kaut patiesībā saņem pat vairākas reizes lielāku samaksu. Ir krietns tautsaimniecības sektors, kas kopš tirgus ekonomikas rašanās, nekad nav maksājis nodokļus.
Pateicoties tam, reālā ekonomika un arī dzīves līmenis Latvijā ir augstāks nekā oficiālajā statistikā. Pateicoties šai «otrajai ekonomikai», arī Dombrovskis var sist sev uz pleca un teikt, ka neiet nemaz tik slikti.
Ēnu ekonomikā strādājošie nekad nodokļus nav maksājuši, arī pabalstus viņi nesaņem. Tāpēc viņi arī neko nezaudēja, kad pabalsti tika apcirpti.
Kas zaudēja? Tie, kas strādāja oficiāli un maksāja nodokļus. Daudzi no viņiem pirmo reizi sāka saņemt oficiālas algas tikai divtūkstošo gadu sākumā. Daudziem motivācija atteikties no aplokšņu algām bija normāli sociālie pabalsti, kurus Latvijas valsts pirmo reizi sāka maksāt. Tagad tas ir nogriezts.
Ēnu ekonomikā apjoms tiek lēsts no 3000 līdz 6000 miljoniem latu katru gadu, tur varētu atrast 25 miljonus pabalstiem. Tikai, redziet, tur strādājošajiem nav nekādas motivācijas atsākt maksāt nodokļus, ja izredzes ir saņemt vien apcirptus pabalstus.