Ošlejs pieļauj, ka Strosa-Kāna apcietināšana var ietekmēt procesus Latvijā

Ja valsts nokļuva maksājumu krīzē, tad valstij lika samazināt izdevumus, lai sabalansētu budžetu. Šo politiku sauca par Vašingtonas konsensu, kas saturēja arī politiskas prasības. Problēma visai šai pieejai bija tāda, ka, samazinot izdevumus valsts budžetā, samazinās privātpersonu ienākumi. Katrs valsts ierēdnis ir privātpersona, kas patērē. Ja samazina valsts budžetu, privātpersonas var mazāk patērēt un valsts ekonomika sarūk. Daudzas valstis, ievērojot šo SVF politiku, piedzīvoja krahu, jo "taupības politika" noveda pie ekonomikas samazināšanās un ilgstošas stagnācijas. Beigu beigās valstis bija spiestas vai nu bankrotēt, vai devalvēt valūtu," Dienā skaidro J.Ošlejs. "Kad par SVF izpilddirektoru kļuva Dominiks Stross-Kāns, kurš ir franču sociālists, viņš ienesa jaunas vēsmas SVF. Arī Valūtas fondā sāka runāt, ka taupības politika nekur nenoved, ka to nevajag ievērot, ka vajag domāt nevis kā taupīt, bet kā augt. Ja valsts strauji aug, tad valsts ir arī spējīga atmaksāt aizdevumu. Tāpēc daudz svarīgāk, ka valsts strauji aug, nevis ietaupa, mēdza runāt Stross-Kāns. Vēl vairāk. Lai valsts varētu strauji augt, valstij vienā vai otrā veidā ir jānoraksta daļa parādu. Vai nu tas notiek, samazinot naudas vērtību, to devalvējot, vai radot inflāciju, vai vienkārši daļu parādu norakstot, lai valsts varētu straujāk augt," sacīja J.Ošlejs.Uz norādi, ka pret Latviju šādu viņa raksturoto Strosa-Kāna attīstības politiku SVF nekad nav piemērojis, J.Ošlejs atbild: "Tā ir taisnība, bet Latvijā SVF sākotnēji bija pret mūsu valdības piedāvāto programmu. SVF teica, ka Latvijā nevajag saglabāt cietu lata kursu, bet vajag iziet no parādu krīzes, samazinot naudas vērtību un audzējot lielāku valsts budžetu."Runājot par uzskatu, ka SVF mums uzspiež noteiktu politiku, taču sanāk, ka ir otrādi, ka pašreiz īstenotā politika ir nākusi kā Latvijas valdības un politiskās elites noteikta ideja, J.Ošlejs stāsta: "Domāju, ka šī ideja nāk no Latvijas Bankas un Eiropas Centrālās bankas, kura baidījās, ka Latvijas valūtas kursa maiņa var ietekmēt valūtas kursu maiņu citur. Stross-Kāns Turcijā no tribīnes teica, ka tas ir plaši zināms noslēpums, ka SVF atbalstīja devalvāciju Latvijā. Būtībā Stross-Kāns ieteica Latvijai citu politiku un pierādīja, ka tā valsts, kura devalvē valūtu, daudz straujāk kļūst bagāta nekā tā, kas valūtu nedevalvē. Tieši Strosa-Kāna ietekmē SVF sākotnēji neatbalstīja to taupības politiku, kuru tagad īsteno Latvija."_**Pilnu interviju lasiet laikraksta Diena trešdienas numurā!**_