Uz simts Saeimas deputātu vietām kopumā kandidē 1092 cilvēki, tādējādi uz vienu Saeimas deputāta vietu ir 11 kandidāti, informēja Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).
17.septembrī gaidāmajās 11.Saeimas vēlēšanās startēs – Saskaņas centrs, Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, Par prezidentālu republiku, Šlesera Reformu partija LPP/LC, PCTVL – Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā un Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Tautas kontrole, Pēdējā partija, Kristīgi demokrātiskā savienība, Zatlera Reformu partija, kā arī partija Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām.
Jaunpienācēji šajās vēlēšanās ir eksprezidenta Valda Zatlera dibinātā Zatlera Reformu partija, kā arī Ventspils dziednieces, kas sevi sauc par Virsmāti, izveidotā partija Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām. Savukārt vēlēšanās vairs nepiedalīsies Tautas partija, kuras biedri šovasar nobalsoja par tās likvidāciju. Visas pārējās partijas piedalījās arī 10.Saeimas vēlēšanās, lai gan daļa bija izveidojušas apvienības, līdz ar to startējot ar citiem nosaukumiem.
Lai arī, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, iesniegto kandidātu sarakstu skaits palicis nemainīgs, tajos pieteikto kandidātu skaits samazinājies – 10.Saeimas vēlēšanās piedalījās 1234 deputātu kandidāti. Tādējādi uz vienu no simts Saeimas deputātu vietām šoreiz ir 11 kandidāti.
Kopumā Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikts 331 kandidāts, Vidzemes vēlēšanu apgabalā – 259, Latgales vēlēšanu apgabalā – 171, Zemgales vēlēšanu apgabalā - 166, bet Kurzemes vēlēšanu apgabalā – 165 deputātu kandidāti.
CVK norāda – pārsvarā novērojama tendence, ka kandidāti ir pieteikti tā vēlēšanu apgabala kandidātu sarakstā, kur atrodas arī kandidāta dzīvesvieta. No Rīgas vēlēšanu apgabalā un Latgales vēlēšanu apgabalā pieteiktajiem kandidātiem 78% dzīvo attiecīgi Rīgas vai Latgales vēlēšanu apgabalos. Vidzemes vēlēšanu apgabalā dzīvo 75% no kandidātiem, kuri balotējas šajā vēlēšanu apgabalā. Savukārt Kurzemes un Zemgales vēlēšanu apgabalos šis rādītājs ir attiecīgi 72% un 63%.
Starp 11.Saeimas deputātu kandidātiem lielākā daļa jeb 72% kandidātu ir latvieši, 11% – krievu tautības, kā arī starp kandidātiem ir armēņi, baltkrievi, ebreji, gruzīni, igauņi, karēļi, libānieši, lietuvieši, lībieši, poļi, tatāri, ukraiņi un vācieši. 12% deputātu kandidātu izvēlējušies iespēju tautību nenorādīt.
Piektdien, 19.augustā, plkst.13.30 notiks CVK sēde, kurā tiks reģistrēti visi šonedēļ iesniegtie deputātu kandidātu saraksti, bet plkst.15 Saeimas nama Sarkanajā zālē notiks 11.Saeimas vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu numuru izloze.
Kopš valsts neatkarības atjaunošanas 1990.gadā Latvijā ir notikušas sešas parlamenta vēlēšanas – 1993., 1995., 1998., 2002., 2006. un 2010.gadā, un CVK statistika liecina, ka Saeimas vēlēšanās partiju skaits gadu no gada samazinājies.
10.Saeimas vēlēšanās tika iesniegti 13 partiju un partiju apvienību saraksti, parlamentā iekļuva piecas partiju apvienības. 9.Saeimas vēlēšanas tika reģistrēti 19 deputātu kandidātu saraksti, bet vietas parlamentā ieguva septiņu partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu saraksti. No 8.Saeimas vēlēšanām pieteiktajiem 20 deputātu kandidātu sarakstiem piecu procentu barjeru pārvarēja un Saeimā iekļuva sešas partijas un partiju apvienības.
7.Saeimas vēlēšanās startēja 21 politiskais spēks, bet mandātus ieguva pārstāvji no sešiem sarakstiem. 6.Saeimas vēlēšanām CVK reģistrēja 19 partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu sarakstus, parlamentā iekļuva deviņi deputātu kandidātu saraksti. 5.Saeimas vēlēšanām tika reģistrēti 23 kandidātu saraksti, bet Saeimā iekļuva astoņas partijas.