Par J.Maizīša iecelšanu
ģenerālprokurora
amatā uz trešo termiņu balsos Saeima. Pats J.Maizītis jau iepriekš apstiprinājis, ka ir gatavs kandidēt trešo reizi.
AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece apstiprināja, ka I.Bičkovičs izvirzījis J.Maizīti, norādot, ka viņa līdzšinējā pieredze, profesionālās spējas, izglītība, divu termiņu laikā iegūtās prasmes un spēja vadīt lielo prokuratūras kolektīvu ne tikai pietiekama finansējuma apstākļos, bet arī krīzes laikā dod pamatu cerēt, ka J.Maizītis labi tiks galā ar saviem pienākumiem arī turpmāk.
I.Bičkovičs izvērtējis arī citas kandidatūras, tai skaitā, Gunti Akmeņkalnu, kas pats bija iesniedzis pieteikumu, vēsta Latvijas Radio.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, lūgts komentēt, vai ZZS atbalstīs J.Maizīti šajā amatā, BNS teica: "Neko neteikšu, līdz maijam dzīvojiet mierīgi." ZZS līderis vien norādīja, ka par šo jautājumu frakcija vēl nav lēmusi, tādēļ arī nekādus plašākus komentārus nesniegšot.
Arī TP līdera Andra Šķēles runasvīrs pagaidām no komentāriem atturējies, uzsverot, ka par šo jautājumu vēl lems partijas valde un tad arī tiks sniegti plašāki komentāri. Bijušais tieslietu ministrs Mareks Segliņš, kas arī pārstāv TP, Latvijas Radio gan norādīja, ka viņš personīgi aicinās atbalstīt J.Maizīti, jo uzskata, ka viņš ir piemērots profesionālis.
Partijas LPP/LC līderis Ainārs Šlesers žurnālistiem pirmdien atzina, ka J.Maizīša kandidatūra nav bijusi apspriesta ar partijas biedriem, taču viņš pauda pārliecību, ka, visticamāk, visi frakcijas deputāti arī atbalstīs J.Maizīti.
Savukārt premjera preses sekretāre Līga Krapāne aģentūrai BNS noraidījusi bažas par iespējamiem konfliktiem koalīcijā saistībā ar jautājumu par ģenerālprokurora amatu. Viņa Ministru prezidenta Valda Dombrovska vārdā apliecinājusi, ka arī ZZS atturīgie komentāri un kavēšanās paust atbalstu J.Maizītim nerada satraukumu par iespējamu vēl kāda koalīcijas partnera atšķelšanos.
Arī Saskaņas centra pārstāvis Jānis Urbanovičs
Latvijas Radio teicis, ka labāku kandidātu par J.Maizīti neredz, tomēr viņš vēloties
vēl ģenerālprokuroru iztaujāt.
Pats J.Maizītis otrdien apstiprinājis, ka ir gatavs kandidēt trešo reizi, taču viņš atzinis, ka prokuratūras darbu var ietekmēt finansējuma trūkums. Ja Saeima viņu apstiprinās, prioritāte būšot garantēt stabilu prokuratūras darbu esošā finansējuma apstākļos.
J.Maizītis žurnālistiem teica, ka pirmā nopietnā saruna ar AT priekšsēdētāju par viņa kandidatūru bijusi tikai otrdien, ziņo BNS. "Tagad bija konkrēta saruna ar AT priekšsēdētāju, kurš man piedāvāja kandidēt, un es, protams, neatteikšos no savas pozīcijas".
Viņš arī vērsa uzmanību uz to, ka, iespējams, reizēm ir vairāk uzmanības jāpievērš smagākiem noziegumiem, bet tai pat laikā jāatzīst, ka, iespējams, kādam indivīdam svarīgāks, bet sabiedrībai mazāk svarīgs darbs paliek nepadarīts.
Uz jautājumu, kādai būtu jābūt rīcībai, lai pie atbildības sauktu valsts mantas izšķērdētājus, J.Maizītis atbildēja, ka valstij jāsakārto vairāki jautājumi, kas nepieciešami izmeklētājiem un prokuroriem. Nepieciešamas atbilstošas revīzijas, bet Valsts kontroles atzinumi par valsts iestādēm ir tikai pirmais signāls un nedodot atbildes uz jautājumiem par to, kurš likums ir pārkāpts un kuras amatpersonas rīcība bijusi bezatbildīga un kādi zaudējumi valstij ir nodarīti.
Ģenerālprokurors J.Maizītis amatā ir kopš 2000.gada. Viņa pašreizējais pilnvaru termiņš beidzas maijā.
(papildināts viss teksts un foto)