Latvijai stingri ir jāīsteno tādi pasākumi kā algu samazināšana un jāsper arī citi soļi, lai budžeta deficīts šogad nepārsniegtu 5,3% no iekšzemes kopprodukta. Savukārt Ungārijai noteikti vēl stingrāki rāmji - deficīts jānotur 3% līmenī.
Premjera amata kandidāts Valdis Dombrovskis (JL) gan norāda, ka
šāds ECOFIN lēmums nav saistīts ar Latvijas sarunām ar
starptautiskajiem aizdevējiem un ka budžeta grozījumi joprojām tiek
veidoti, ņemot par pamatu deficītu 7% apmērā.
Jau vēstīts, ka V.Dombrovskis patreizējo budžeta grozījumu variantu balsta uz pieņēmumu, ka deficīts veidos 7%, kas prasīs samazināt izdevumus par 280 miljoniem latu. Taču, ja starptautiskie donori - galvenokārt Eiropas Komisija un Starptautiskais Valūtas fonds - šādam scenārijam nepiekritīs un deficītu palielināt neļaus, tēriņi būs jāgriež vēl skaudrāk - par apmēram 700 miljoniem latu.
Šāds lēmums nozīmē, ka Latvijai būs jāsamazina valsts izdevumi vēl par 700 miljoniem latu, aģentūrai BNS skaidrojis finanšu ministra amata kandidāts Einars Repše (JL). Viņš uzsvēris, ka izdevumu samazināšana par 700 miljoniem latu ir uzdevums, kas jaunajai valdībai ir jāpaveic, un, ja tas netiks izdarīts, tad Latvijai būs vēl jāsamazina izdevumi par 800 miljoniem latu, jo budžeta deficītu nebūs iespējams segt ar starptautisko institūciju finansiālo atbalstu.
E.Repše gan pagaidām nav varējis pateikt, kas būs tās jomas, kuras varētu skart lielākais izdevumu samazinājums, lai saglabātu budžeta deficītu prasītajā apmērā. Viņš teica, ka tiks skatītas visas sfēras, taču arī atzina, ka jau iepriekšējais izdevumu samazinājums bija ļoti būtisks.
Turpretī V.Dombrovskis, komentējot ECOFIN aicinājumu, uzsvēra, ka tas ir tikai konverģences uzstādījumu vērtējums un nav saistīts ar Latvijas sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem. Viņš norādīja, ka budžeta grozījumi joprojām tiek veidoti, ņemot par pamatu 7% deficītu, taču tiks iezīmēti arī virzieni, kuros tiks veikts tālākais izmaksu samazinājums, ja tēriņi tomēr būs jāapgriež lielākā apjomā. Viņš izteicās, ka sarunas ar EK un SVF par deficīta palielināšanu joprojām turpinās.
ES finanšu ministri otrdien izskatīja konverģences programmas jeb dalībvalstu iesniegtās makroekonomiskās un budžeta prognozes, kas jāiesniedz katru gadu. Diena jau ziņoja, ka februāra vidū pēc tam, kad bija izvērtētas šīs programmas, ar brīdinājumu Latvijai par pārlieku lielo deficītu nāca klajā arī EK.
Lai gan Bloomberg vēsta, ka saskaņā ar ECOFIN ieteikumu Latvijai jārīkojas, lai budžeta deficīts nepārsniegtu 5,3%, finanšu ministrs Atis Slakteris (TP), kas arī piedalījies sanāksmē, norāda, ka ministru apstiprinātajos ieteikumos Latvijai ievērot striktu fiskālo politiku nav norādīts konkrēts budžeta deficīta mērķis. Viņš to vērtē kā labu ziņu, piebilstot, ka tādējādi Latvijai paveras iespēja argumentēti diskutēt ar starptautiskajiem donoriem par aizdevuma nosacījumu attīstību, tai skaitā, iespēju pārskatīt budžeta deficītu.
(pievienota pēdējā rindkopa)