Debates izsauca asas domstarpības pat starp vienas frakcijas deputātiem. Deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) norādīja, ka viņam nav pieņemams, ka dzīvnieki tiek nokauti un tikai pēc tam apdullināti, nevis kā klasiskajā gadījumā, kad ir apdullināšana un tikai tad - kaušana. Līdaka uzsvēra, ka minētā metode, kādu plānots iekļaut Latvijas likumdošanā, dzīvniekam nodara milzīgas sāpes. "Mums, latviešiem, ir pieņemts, cienot dzīvnieku, izdarīt to darbiņu pēc iespējas ātrāk, lai būtu mazāk sāpju," sacīja deputāts.
Deputāte Ilma Čepāne (PS) norādīja, ka atsevišķās valstīs ir restorāni, kas piedāvā lāču ķepu zupu. "Tā tiek sagatavota pasūtītāja acu priekšā, iemērcot un vārot dzīva lāča ķepu ūdenī," norādīja deputāte, kura aicināja neatbalstīt likuma grozījumus.
Par grozījumiem bija deputāte Baiba Rivža (ZZS), kura no Saeimas tribīnes paziņoja, ka dzīvnieku kaušanā, kā to paredz minētie likuma grozījumi, plānotais tehnoloģiskais process ir pavisam vienkāršs. "Tā apdullināšana notiek vienā mirklī. Te nav nekādu briesmu stāstu, tas viss ir tehnoloģisks process. Mums ir uzņēmēji, kas ir gatavi ražot 300 tonnas dienā liellopu un aitu gaļu un to eksportēt, bet mēs tagad stāstām kaut ko par lāču ķepām. Kādā sakarībā tas viss ir?" norādīja Rivža.
Minēto priekšlikumu atbalstīja arī deputāts Andis Kāposts (ZZS), norādīdams, ka nokaušana vispār nav humāna lieta. "Nu tad varbūt aizliegsim audzēt cūkas, liellopus, govis, no kurām iegūstam pienu, jo kaut kā šie lopi visi ir jārealizē."
Saniknots par abu runāto bija Līdaka, kurš debatēs noradīja, ka Rivža gan ir liela speciāliste, bet, ja Kāposts uzskata, ka var nogalināt divās sekundēs un dzīvnieks nemokās, lai sniedz paraugu.
Deputāte Anna Seile (PS) aicināja Latviju arī turpmāk palikt par ceturto valsti Eiropas Savienībā aiz Zviedrijas, Šveices, Norvēģijas un Īslandes, kur nogalināšana pirms apdullināšanas nav atļauta. Viņa arī norādīja, ka konkrētajā gadījumā kāda firma vēlas eksportēt uz ziemeļvalstīm gaļu, kas iegūta pēc halala metodes, kur tāda veida nogalināšana ir aizliegta. "Dzīvnieku mocīšana ar asiņu tecināšanu nav atbalstāma."
Deputāts Guntis Eniņš (ZZS) debatēs prognozēja, ka gadījumā, ja likuma grozījumi tiks pieņemti, "sagaidiet, ka tautas naids pret mums tikai pieaugs", un piebilda, ka ir tautas, kas ēd dzīva suņa smadzenes, lai attīstās vairāk adrenalīna.
Deputāts Kārlis Šadurskis (ZZS) savukārt teica, "ja mēs esam tik nemorāli, tad pieņemiet arī surogātmāšu biznesu", par ko deputāts saņēma Saeimas priekšsēdētāja aizrādījumu un aicinājumu runāt par apspriežamo jautājumu.
Juris Dobelis (TB/LNNK) savukārt aicināja deputātus izveidot Saeimā pirmskaušanas un pēckaušanas apdullināšanas apakškomisiju, par debatēs izteiktajiem viedokļiem raksta aģentūra LETA.
Patlaban noteikts, ka dzīvnieku atļauts nokaut, izmantojot apdullināšanu. Likuma grozījumi sagatavoti, atbalstot atsevišķu uzņēmēju vēlmi ļaut dzīvniekus nogalināt atbilstoši reliģiskajām tradīcijām, jo kāda privātfirma vēlas Latvijā ražot liellopu un jēra gaļas pelmeņus un eksportēt uz Zviedriju, raksta LETA.
Kā Dienai skaidroja Zemkopības ministrijā (ZM), "pamatojoties uz uzņēmēju iniciatīvu, kā arī, lai veicinātu Latvijas uzņēmēju konkurētspēju citu ES dalībvalstu vidū, Zemkopības ministrija ir izstrādājusi likumprojektu Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, nosakot, ka kautuvēs tiek pieļauta dzīvnieku kaušana atbilstoši reliģisko kopienu tradicionālajām kaušanas metodēm, t.i. dzīvnieka kaušana bez iepriekšējas apdullināšanas." Tiesa, ZM arī norāda - ievērojot sabiedrības ētikas principus un dzīvnieku aizsardzību kaušanās laikā, "dzīvnieku kaušana bez iepriekšējas apdullināšanas tiks pieļauta vienīgi ar nosacījumu, ka iepriekšminētajos gadījumos tiek veikta tūlītēja pēckaušanas apdullināšana, kas aiztaupīs dzīvniekam sāpes un ciešanas."
Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome ceturtdien jau paudusi savu negatīvo nostāju. Padomes priekšsēdētāja Solvita Vība paziņojusi, ka šie grozījumi nozīmē atļaut ātru rīkles pārgriešanu ar ļoti asu nazi dzīvam, pie pilnas apziņas esošam dzīvniekam, pārgriežot kakla priekšējo daļu (miega artērijas) un pēc tam ļaujot dzīvniekam noasiņot līdz nāvei. Šis kaušanas paņēmiens izraisa dzīvniekam milzīgas sāpes un ciešanas, viņa uzsver. Latvija līdz šim varējusi lepoties ar to, ka ir valsts, kur likums aizliedz šādu cietsirdīgu dzīvnieku nogalināšanu gaļas ieguvei reliģiskiem rituāliem, vērtēja S.Vība.
Organizācija uzskata, ka grozījumu izstrāde ir notikusi steigā un slepenībā, jo nevalstiskajām organizācijām ir bijusi liegta iespēja iesniegt priekšlikumus un paust savu viedokli par plānotajām izmaiņām.
Padomes sastāvā ir 13 valsts iestāžu, nevalstisko organizāciju un uzņēmumu pārstāvji, kas darbojas dzīvnieku aizsardzības jomā.
(papildināta 1.-10. rindkopa)