“Nāksies radikāli pārveidot ekonomisko politiku. Nāksies radikāli pilnveidot valsts pārvaldi. Būs nepieciešama drosme atteikties no vadības līgumiem un tālredzība neiznīcināt vārda brīvību,” norādīja Valsts prezidents.
Diena valdības vadītājam un vairākiem ministriem jautāja, kāpēc viņi vakar balsoja par vadības līgumu saglabāšanu arī nākamajā gadā.
Finanšu ministrs Atis Slakteris (TP)
Vadības līgumi tiek saglabāti, lai iestādes vadības rīcībā būtu instruments, ko izmantot ārkārtas apstākļos darbinieku materiālai stimulēšanai par uzdevumiem, kas nav noteikti darba pienākumos. Tomēr šī brīža apstākļos aicinu iestāžu vadītājus rūpīgi izvērtēt vadības līgumu nepieciešamību. Arī Finanšu ministrija katru gadu pārskata noslēgtos līgumus un nepieciešamības gadījumā papildina amata aprakstus, lai instruments netiktu izmantots neatbilstoši tā mērķiem.
Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC)
No vadības līgumiem ir jāatsakās, bet tikai tad, kad vietā būs radīta skaidra sistēma, kā atalgot augstākos ierēdņus. Viņiem ir liels darba apjoms un bieži jāstrādā arī naktīs. Ja nebūs radīta skaidra atalgojuma sistēma, valsts var pazaudēt labus speciālistus. Satiksmes ministra birojā, piemēram, ir divi cilvēki, kuriem vienīgais veids, kā var samaksāt par papildu darbu, ir vadības līgumi. Tos var likvidēt, bet tad ir jāsakārto atalgojuma sistēma.
Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK)
„Vadības līgumi ir mākslīgi radīts neefektīvas atalgojumu sistēmas blakusprodukts. Atalgojums vienāda amata speciālistiem dažādās ministrijās ir atšķirīgs vai arī nespējīgs konkurēt ar atalgojumu privātajā sektorā, tādēļ, lai piesaistītu vai noturētu labu darbinieku darbam valsts pārvaldē tiek piemaksāts vadības līguma formā. Uzskatu, ka tas, kas nav izdarīt gadiem, jāveic tūlīt, nosakot vienlīdzīgu atalgojumu ministriju starpā, kam seko nākamais solis - vadības līgumu laušana. 15% samazinājums ir tūlītējs pasākums, atlikušais ir jāsakārto triecientempā.”
Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP)
Ja nemaldos, mums ministrijā ir palicis viens vadības līgums, jo mēs samaksas sakārtošanas procesu esam sākuši jau labu laiku atpakaļ. Ir skaidri redzams, ka vadības līgumi, kas sākotnēji bija domāti tā kā progresīvā veidā stimulēt cilvēkus, ne vienmēr sasniedz mērķi, tie tikai rada iespaidu, ka darba samaksas sistēma tiek kropļota un tāpēc mēs nolēmām no tiem atteikties.
Es personīgi uzskatu, ka vispār valsts pārvaldes samaksas sistēma laika gaitā, ejot cauri dažādām korekcijām un tajā brīdī šķietamiem uzlabojumiem, ir novedusi pie tā, ka darba apmaksas sistēma ir nevienlīdzīga. Viena un tā paša līmeņa cilvēki dažādās ministrijās saņem atšķirīgas algas. Tas nav pareizi. Varam runāt par to, ka sistēma daudzkārtējās izmaiņās ir izkropļota un nepareiza un tā būtu jāreformē pilnībā.
Man negribētos līst citu ministru kompetencē, viņiem kā vadītājiem būtu labāk redzams, kādā veidā kārtot darba apmaksas jautājumus pašreizējās likumdošanas ietvaros.
Premjera Ivars Godmaņa (LPP/LC) preses sekretārs Edgars Vaikulis:
Pirmkārt, jau iepriekš ir lemts par vadības līgumu apmēru ierobežošanu, otrkārt, vadības līgumi lielai daļai valsts pārvaldē strādājošo ir algas sastāvdaļa. Daudziem tas nozīmētu atlīdzības kritumu nevis par 15, bet par 50 un 60 procentiem. Pamazām vadības līgumi tiek atcelti, bet, ja to darīs ar vienu griezienu, atalgojums daudziem samazinātos uz pusi, bet vai tāds bija mērķis? Piemēram, premjera birojā vadības līgumi ir visiem. Ir nozares speciālisti, kas tiek pieaicināti no privātā biznesa. Lai šādi cilvēki strādātu arī valsts pārvaldē, valdībai pēc kategorijas viņiem nāktos maksāt tūkstoš latu, bet ar vadības līgumu, piemēram, vēl 700, attiecīgi nākamgad viņš saņems 1400. Tas vēl nebūtu iemesls, lai cilvēki ietu projām, bet, ja viņam atņem vadības līgumu, vai šāds cilvēks paliks strādāt valsts iestādē?
Visi jau saka, ka vadības līgumi ir slikti, var klaigāt cik grib, bet jāparēķina, ko tas nozīmē reāli. Mērķis ir nākamgad ietaupīt 700 miljonus, nevis ietaupīt, pazaudējot visus labos speciālistus.
(papildināta ar finanšu ministra Ata Slaktera viedokli)
Plašāku rakstu par vadības līgumiem lasiet piektdienas laikrakstā Diena