Vaicāts par nosacījumiem, kā šī nauda tālāk tiks izlietota Latvijā, A.Slakteris teica, ka nozares ministriem būs jānāk ar savu piedāvājumu, kādas reformas viņi īstenos savās nozarēs.Tā, piemēram, par izglītības sistēmu, uz kuras reformām jau iepriekš Latvijai tika norādījis SVF, A.Slakteris radio izteicās, ka izglītības ministrei ir jāsaprot: ja Latvijā uz vienu skolotāju ir uz pusi mazāks skolēnu skaits nekā Somijā, tad ministrei Tatjanai Koķei būtu jāsaprot, ka tas prasa ne tikai strukturālas pārmaiņas, bet arī izmainīt domāšanu.Taču uz jautājumu, kā tiks uzraudzīts starptautiskā finansējuma izlietojums, A.Slakteris skaidri atbildēt nevarēja, sakot, ka viss būs «publiski pieejams». Ministrs esot uzrunājis Valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, ja būs nepieciešams, iesaistīties finanšu līdzekļu izmantošanas uzraudzībā.Jau ziņots, ka otrdien SVF valde oficiāli lēma sniegt finanšu atbalstu Latvijai 1,7 miljardu eiro apmērā. Eiropas Komisija, SVF, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un vairākas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis konceptuāli ir vienojušās par finanšu atbalsta sniegšanu Latvijai 7,5 miljardu eiro (5,27 miljardu latu) apmērā.Eiropas Komisijas dalība finanšu atbalsta sniegšanā varētu sasniegt 3,1 miljardus eiro. Oficiāli apstiprināt aizdevumu Eiropas Komisija plāno janvārī. Pēc šodien SVF valdē lemtā Latvijas valdībai no SVF būs pieejams aizņēmums 1,7 miljardu eiro apmērā. Tāpat finansējumu 400 miljonu eiro apmērā varētu sniegt Pasaules Banka.
Baltijas valstu, tostarp Latvijas, ekonomiskajai situācijai līdzi seko arī Vašingtonā. To dara gan ASV Valsts kase, gan Pasaules banka, gan Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas vēstnieks ASV Andrejs Pildegovičs.
Diplomāts norādīja, ka starp Latviju un ASV pastāv cieša sadarbība ne tikai politikas un drošības jautājumos, bet arī ciešs kontakts ekonomikā. «ASV balss būs dzirdama visos SVF lēmumos, līdzdarbosies arī ASV valdība,» sacīja A.Pildegovičs.
Komentējot Latvijas ārlietu ministra Māra Riekstiņa (TP) aicinājumu nākamajā gadā Latvijas diplomātiem veicināt ārvalstu investīcijas un koncentrēties uz ekonomikas jautājumiem, A.Pildegovičs sacīja: lai arī investīciju iespējas kopumā nākamajā gadā samazināsies, diplomātu uzdevums ir atrast pareizās tautsaimniecības jomas, kurās mūsu valsts varētu būt konkurētspējīga.
Kā konkurētspējīgākās Latvijas ekonomikas nozares A.Pildegovičs minēja finanšu tirgus, transportu, kokrūpniecību, farmāciju, tūrismu, augstāko izglītību, kā arī reformu pieredzes nodošanu tādām valstīm kā Ukraina, Gruzija un Moldova. «Mums nekādā ziņā nav jākrīt izmisumā, nav jābaidās, jo zināmas bailes sasaista prātu,» sacīja vēstnieks, norādot, ka jebkurā gadījumā jāizvērtē mūsu valsts iespējas jaunajos apstākļos un jāraugās pēc iespējamiem sadarbības partneriem.
(papildināta ar A.Pildegoviča teikto)