Lai gan valdības sēdē bija iesniegts priekšlikums, kas paredz skolotājiem atlaišanas pabalstu izmaksāt tikai vienas vidējās mēnešalgas apmērā, valdība pēc pretrunīgām diskusijām nolēma šo normu attiecināt uz visiem sabiedriskajā sektorā strādājošajiem.
Patlaban likums skolotājiem paredz izmaksāt atlaišanas pabalstu vienas līdz četru mēnešalgu apmērā atkarībā no darba stāža.
Šis jautājums valdībā izraisīja pretrunīgas diskusijas. Pret šo normu iebilda Labklājības ministrija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), norādot, ka tā neatbilst Darba likumam un starptautiskajām tiesību normām. Savukārt Tieslietu ministrija un FM uzskata, ka šāda norma būtu jāattiecina uz visiem sabiedriskajā sektorā strādājošajiem.
Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (Zaļo un zemnieku savienība) norādīja - ja šo normu attiecina uz visiem sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, ministrija savus iebildumus atceļ, tomēr, ja tikai uz skolotājiem, ministrija kategoriski iebilst.
"Es aicinātu fokusēt uz visu sabiedrisko sektoru, ne tikai uz vienu kategoriju, tad tiešām būs juridiskas problēmas," Koķe sacīja.
Savukārt iekšlietu ministre Linda Mūrniece ("Jaunais laiks", JL) aicināja LBAS priekšsēdētāja vietnieku Egilu Baldzēnu nebaidīt Ministru kabinetu, jo šāda norma iekšlietu sistēmā ir spēkā jau kādu mēnesi. Policisti, pēc Mūrnieces vārdiem, saprot - "ja kādu atlaidīs, tas būs sāpīgāk, nekā izmaksāt pabalstu vienas mēnešalgas apmērā".
Policistu arodbiedrība iesniegusi arī sūdzību Satversmes tiesā, tomēr tiesa otrdien to neesot pieņēmusi izskatīšanai. "Ja policisti saprot, arī pārējie sapratīs," Mūrniece piebilda.
LBAS uzskata, ka šāda pabalsta piemērošana būtu pretrunā Latvijas starptautiskajām saistībām. "Tā ir absolūta sociālā dialoga ignorance, un kārtējais varas mēģinājums robus valsts budžetā aizpildīt uz atsevišķu darbinieku kategoriju rēķina. Finanšu krīzes risinājuma atslēga ir valdības rokās, un tā ir vienīgi strukturālā reforma, kas dos vislielāko naudas ieguvumu, taču valdība to neveic," saka LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.
Viņš norāda, ka atbilstoši Starptautiskās darba organizācijas 1982. gada Darba attiecību izbeigšanas konvencijas, kura Latvijai ir saistoša, 12. pantam darba ņēmējam, ar kuru izbeigtas darba attiecības, saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi ir tiesības uz atlaišanas pabalstu vai citu darba uzteikuma pabalstu, kura apmērs ir atkarīgs no darba stāža un algu līmeņa, un to izmaksā tieši darba devējs vai to izmaksā no fonda, kas izveidots no darba devēja iemaksām. Līdz ar to, izmaksājot darbiniekam atlaišanas pabalstu, darba devējam ir pienākums ņemt vērā darbinieka nostrādāto laiku uzņēmumā. Tādēļ piedāvātie grozījumi, kas paredz noteikt atlaišanas pabalstu vienas mēnešalgas apmērā, ir pretrunā ar Latvijai saistošajām starptautiskajām tiesību normām.
Pēc diskusijām premjers Valdis Dombrovskis (JL) uzdeva izglītības ministrijai nekavējoši sākt pārrunas ar arodbiedrību, un, ja nepieciešamas korekcijas, tās iesniegt uz otro lasījumu Saeimā, taču "fiskāli neitrālā veidā".
Likumprojekts paredz arī aizliegumu maksāt ne tikai prēmijas un naudas balvas, bet arī to, ka netiek veikta materiālā stimulēšana, piemēram, par ikgadējo darbības novērtējumu, kā arī noteic, ka atvaļinājuma pabalsts 2009.gadā netiek maksāts.
Precizēts arī likumprojekta pants, nosakot, ka prombūtnē esošu darbinieku vienlaicīgi var aizvietot ne vairāk kā viena amatpersona.
Vēl institūcijas varēs noteikt nepilnu darba laiku, lai nodrošinātu kopējā atlīdzībai paredzētā finansējuma samazinājumu.
Savukārt, lai nodrošinātu finansējuma samazinājumu atlīdzībai papildus citiem likumā paredzētajiem pasākumiem, tiek paredzēts, ka mēnešalgas samazināšanas dēļ saglabājama mēnešalga, kas nav mazāka vai nu par minimālās mēneša darba algas apmēru līdzšinējo divu minimālo mēneša darba algu vietā, vai arī par 270 latiem.
Likums tiek papildināts ar jaunu pantu, kas paredz ierobežojumu kompensācijas vai pabalsta izmaksai pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputātiem sakarā ar deputāta pilnvaru izbeigšanos, ja viņš divu nedēļu laikā netiek nodrošināts ar iepriekšējo darbu, kā arī sakarā ar pašvaldību apvienošanos, ja deputātam netiek piedāvāts līdzvērtīgs amats. Tādējādi pašlaik esošais kompensācijas un pabalsta apmērs - trīs amatalgas - tiek aizstāts ar vienu amatalgu.
Likumprojekts iekļauts valsts budžeta grozījumu paketē, un tas vēl jāskata Saeimā.
Jau vēstīts, ka trešdien notiek valdības ārkārtas sēde par budžeta grozījumiem. Valdības sēde ir atklāta.
Ziņots arī, ka no Izglītības un zinātnes ministrijas atbildīgajām amatpersonām izskanējuši pretrunīgi paziņojumi, cik skolotāju zaudēs darbu 1.septembrī, - ministre Tatjanas Koķes aprēķini variē no diviem līdz četriem tūkstošiem, bet valsts sekretāram Marekam Gruškevicam tie ir skarbāki - līdz pat desmit tūkstošiem pedagogu, iespējams, zaudēs darbu.
(papildināta ar 9. un 10. rindkopu)