Šīs lietas ir cieši saistītas, kā apliecinājis LPP/LC Ministru prezidents Ivars Godmanis, 2008.gada decembrī parakstoties zem vēstules Starptautiskajam Valūtas fondam, kurā nosaukti galvenie iemesli, kāpēc mums tagad nepieciešama ārvalstu donoru ātrā palīdzība — "algu palielinājums bija straujāks nekā produktivitātes pieaugums, kā rezultātā tika veicināta patēriņa cenu inflācija un pasliktinājās konkurētspēja".
Bīstams attīstības temps bija LPP/LC galvenā ideoloģija. To jau 2004.gada augustā partijas vadonis Ainārs Šlesers apliecināja rakstā Dienā: "Latvijas Pirmā partija nebaidījās uzstāt, ka bezdeficīta budžets nav pašmērķis. Budžetam ir jākalpo valsts attīstībai, nevis atskaitei Pasaules Bankai. (..) Mēs nebaidāmies uzņemties risku, sakot, ka Latvijas situācijā nevajag brīdināt par kaut kādu ekonomikas pārkaršanu, mums "jāgāzē" līdz grīdai."
Bet 2008.gadā Godmanis Valūtas fondam atzina: "Straujais valsts izdevumu pieaugums palielināja pieprasījumu un veicināja pārkaršanu." Nebija mums bezdeficīta budžets, koalīcija neieklausījās brīdinājumos par tautsaimniecības temperatūras bīstamo celšanos, un rezultātā Latvijai līdz 2011.gadam katru ceturksni būs ne tikai jāatskaitās, bet arī jāsaskaņo valsts budžets ar SVF.
Tagad redzam, ko patiesībā nozīmē Šlesera plātīšanās, ka viņš "nebaidās uzņemties risku". No kā tad viņam būtu jābaidās? Viņš lika uz spēles mūsu labklājību, pats ne ar ko neriskēdams. Tagad lielo algu nodrošinātājs kratās vaļā no darba ne tikai valdībā, bet arī Saeimā, lai tikai nebūtu atkal jābalso par šo pašu algu samazināšanu. Un lai viņš nestāsta, ka pie visa vainīgas bankas. Tajā pašā 2006.gada programmā LPP/LC sola padarīt Latviju par reģiona finanšu centru, tātad veicināt šeit lielu banku sektoru ar plašām starptautiskām saistībām. Parex bankas sabrukums parāda, cik riskanta šī ideja ir mazai valstij. Arī pārāk lielais banku sektors un milzīgā Latvijas parādu nasta ir "gāzi grīdā" politikas rezultāts.
Tomēr ir par ko Šleseru arī apbrīnot — viņš acīmredzot precīzi izrēķināja, ka tieši 500 lati ir algu līmenis, kuru sasniegsim pirms neizbēgami sekojošās krīzes. Ar bažām jāsāk domāt, kādu postu valstij nesīs citu viņa solījumu piepildīšanās.