Tomēr arī daudzi no tiem, kuri ar sevišķu entuziasmu pieņem evolūcijas teoriju, to saprot sagrozītā, "sociāli darvinistiskā" formā. Vēl aizvien daudzi domā, ka Darvina teorija nosaka — izdzīvo stiprākais. Patiesībā Darvina būtiskākā atklāsme ir gluži cita — pēctečus spēj radīt tas, kurš vislabāk piemērojies savai videi. Dažkārt tas tiešām ir stiprākais, tomēr evolūcijas sacensības uzvarētājs ir nevis tas, kurš tuvcīņā spēj pieveikt savu pretinieku, bet gan tas, kurš spēj visefektīvāk vairoties. No šī viedokļa skatoties, patlaban visveiksmīgākās dzīvās radības noteikti ir baktērijas, kuru skaits pasaulē tiek lēsts ar skaitli, kuram seko trīsdesmit nulles. Ja katra uz mūsu planētas atrodamā baktērija būtu santīms, saliekot tās vienu uz otras, sanāktu stabiņš, kura augstums ir trīsdesmit gaismas gadi (mūsu Saules sistēmai tuvākā zvaigzne ir nedaudz vairāk par četru gaismas gadu attālumā no mums). Svarīgi arī saprast, ka vislabāk pielāgoties bieži vien nozīmē vislabāk sadarboties. Nozīmīga daļa baktēriju ieņem neaizvietojamu nišu kāda cita dzīvnieka ķermenī, teiksim, kuņģī vai ādā. Tās nav parazīti, jo dod šiem dzīvniekiem labumu: bez "mūsu" kuņģa baktērijām mēs nevarētu pārstrādāt ēdienu un nomirtu. Bez mums šīs baktērijas ietu bojā. Vēl viena ļoti sekmīga suga — skudras — arī ir slavenas ar savām sadarbības spējām. Arī cilvēku attīstība un lielākie sasniegumi sakņojas civilizācijā, sadarbības augstākajā pakāpē. Darvina mācību — ka izdzīvošana bieži vien nozīmē nevis konfliktu, bet gan sadarbību, — būtu vērts atcerēties mūsdienās, kad vulgarizēts sociālais darvinisms bieži šķiet vienīgā ideoloģija, ko dažs labs politiķis vai uzņēmējs saprot. Viņiem derētu padomāt, ka "dzīvnieku karalis" lauva ir ierakstīts pasaules apdraudēto sugu Sarkanajā grāmatā.
Pauls Raudseps: Vai tiešām izdzīvo stiprākais?
Ceturtdien pasaule atzīmēja evolūcijas teorijas izstrādātāja Čārlza Darvina dzimšanas divsimto gadadienu. Droši vien neviens cits zinātnieks nav vairāk darījis, lai satricinātu reliģisko pasaulskatu un grautu pamatus ticībai, ka cilvēks ir radības centrs. Tomēr vēl aizvien liela daļa cilvēces (tai skaitā 45% Latvijas iedzīvotāju) nav akceptējusi, ka dzīvo būtņu sugas izveidojas un mainās, pateicoties dabiskās izlases principiem, un ka arī cilvēce ir radusies, laika gaitā atdaloties no citām primātu sugām.
Top komentāri
Skatīt visus komentārusUzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
Prātiņ nāc mājās.
Haris
Juris Taškovs