Būtiski samazinoties valodas sociolingvistiskajām funkcijām, jo latviešu valodu uz ārzemēm emigrējušie tautieši lielākoties izmanto saziņai ģimenes lokā vai aktīvākie latvieši to izmanto arī saziņā ar draugiem un kopējos pasākumos, radušās problēmas leksikā un sintaksē, aizstājot latviešu valodas vārdus un veidojot un pārņemot angļu valodai raksturīgas sintaktiskās konstrukcijas.
LVA aptaujātie Īrijas latvieši arī nereti atzinuši, ka īpaša problēma ir latviešu valodas prasme un lietojums viņu atvašu vidū. Pēdējā laikā novērota situācija, kur dažāda vecuma bērni un pusaudži, integrējoties Īrijas sabiedrībā un sazinoties pamatā angļu valodā, ārkārtīgi ātri zaudē gan latviešu valodas prasmes, gan piederību latviešu sabiedrībai un Latvijai kā valstij.
Lielā mērā gan bērnu attieksmi pret valodu veido pašu vecāku attieksme un iespējas to apgūt un lietot, kas bieži vien arī ir atkarīga no vecākiem. Savukārt lielai daļai uz Īriju aizbraukušo latviešu vēlmi runāt dzimtajā valodā samazinājuši vairāki psiholoģiskie faktori kā aizvainojums par nepieciešamību pamest Latviju, negatīvā attieksme pret valsti, vēlme ātrāk iedzīvoties un integrēties vietējā sabiedrībā.
Būtisks latviskuma saglabāšanas šķērslis ir arī Īrijas latviešu sabiedrības daudzveidība gan izglītības, gan ekonomiskā, gan sociālā ziņā, un ir liela daļa cilvēku, kas apzināti nolēmuši pilnīgi integrēties Īrijas sabiedrībā, neuzturot savu latvisko identitāti, kas, kā norāda LVA, ir īpaši bīstami viņu bērniem. Aģentūra uzsver, ka arvien vairāk pieaug to bērnu skaits, kas piedzimst Īrijā un kuriem pat netiek dota iespēja izaugt par latvieti.
"Nemācot viņiem latviešu valodu un nerunājot ģimenē latviski, šiem bērniem pat netiek dota iespēja kādreiz atgriezties Latvijā, lai sniegtu savu izcilo nākotnē iespējamo zināšanu un profesionālo iemaņu ieguldījumu Latvijas nākotnē," norāda pētījuma darba grupa.
Tādēļ, lai veicinātu vecāku atbildību par savas un bērnu identitātes saglabāšanu, LVA rosina Latvijas valstij dot ieguldījumu, lai lauztu pastāvošos stereotipus starp Īrijas latviešiem un Latvijas sabiedrību. Būtisks atbalsts būtu nepieciešams arī izglītības jomā, atbalstot latviešu bērnu skoliņas un centrus, kuru veiksmīgam darbam trūkst gan mācību līdzekļu, gan mācību materiālu. Tas, pēc aģentūras pārstāvju domām, būtu izdarāms arī bez milzīgiem finanšu līdzekļiem.
Latvijai ar steigu būtu arī jārada sistēma, kas aizbraucēju bērniem ļautu jebkurā brīdī atgriezties valstī un reintegrēties skolā un sabiedrībā, nezaudējot mācību gadus skolā, kas patlaban, piemēram, tiek piedāvāts Lietuvā un Čehijā.
"Latvijai ir iespēja ilgtermiņā sagaidīt, ka tie cilvēki, kas aizbraukuši projām ar domu kādreiz atgriezties, tiešām atgriezīsies un sniegs pretī valstij saņemto atbalstu," uzsver aģentūras pārstāvji, piebilstot, ka būtiski ir reaģēt ar steigu, lai nepadziļinātu plaisu starp valsti un diasporas pārstāvjiem un novērstu negatīvo attieksmi pret Latviju, kas nākotnē, tāda palikdama, var radīt būtiskus zaudējumus.
"Latvijai ir jāizveido saskaņota un strukturēta institucionālā darbība, jo līdzšinējā pieredze - ik pa laikam mainot atbildīgos par diasporas atbalsta funkciju - nevieš pārliecību par tās saglabāšanu," uzskata LVA.