Politologs uzskata, ka ir vairāki iespējamie koalīcijas varianti, piemēram, Zatlera reformu partija (ZRP) kopā ar partiju apvienību Saskaņas centrs (SC), vai ZRP kopā ar SC, Vienotību veidojošo Sabiedrību citai politikai un/vai Zaļo partiju.
"Pašlaik tomēr visreālākais ir zināmā veidā nacionālās koalīcijas modelis - ZRP kopā ar Vienotību un nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK). Taču tā acīmredzami nebūs mīlestības koalīcija, tā būs lielā mērā savstarpējo pretenziju un neapmierinātības koalīcija kā mazākais ļaunums situācijas risināšanai. Apmierināts nebūs neviens, izņemot varbūt nacionālo apvienību, kura grib nokļūt valdībā," teica Sprūds.
Viņš pieļauj, ka scenāriji var būt vairāki un ir iespējams runāt, ka atkārtojas 1995.gada loģika, kad izskatījās, ka arī viss ir nonācis strupceļā, taču tika pieaicināts neatkarīgs un spēcīgs premjera kandidāts Andris Šķēle. Sprūds gan uzsvēra, ka pašlaik šādai situācijai nav īsti pamata.
Politologs uzskata, ka arī Valsts prezidentam būs grūtības, jo pēc loģikas valdību vajadzētu veidot uzvarējušās partijas pārstāvjiem, lai gan Latvijā nav šādas tradīcijas.
"Ja atceramies 1995.gadu, tad valdību veidot uzticēja nevis uzvarējušajai partijai, bet gan Mārim Grīnblatam (Tēvzemei un Brīvībai), kas nebija uzvarējušās partijas vadītājs. SC ir bijuši diezgan atturīgi, jo viņi baidās sabojāt attiecības, lai nezaudētu cerības veidot valdību. Es īsti neredzu, kuram no SC būtu jāuztic valdības veidošana - Jānim Urbanovičam (SC) vai Nilam Ušakovam (SC). ZRP ir paziņojusi, ka premjera amatu uztic Valdim Dombrovskim (V). Tas liecina, ka ZRP ir problēmas ar konkrētu cilvēku. Paliek Dombrovskis, kas ir tikai trešās uzvarētāju partijas cilvēks, kas arī nav loģiski, ja Vienotība nav panākusi potenciālo koalīciju. Aicināt premjera amata kandidātu no malas vēl ir pāragri, jo neesam nonākuši vēl tādā strupceļā un parlaments pat vēl nav balsojis," teica politologs.
Viņš uzskata, ka Valsts prezidenta nosacījums partijām vienoties līdz 10.oktobra vakaram liecina ne jau par to, ka pirmdienas vakarā būs kāds atrisinājums, bet gan ir izteikts, lai uzturētu spiedienu un parādītu, ka prezidenta institūcija darbojas. "Manuprāt, prezidenta ietekmes iespējas nav nemaz tik lielas," sacīja Sprūds.
Kā ziņots, četru partiju koalīcijas modelis un mazākumvaldības izveidošana modelī "2+2" nav reāla un bezgalīgi turpināt šādas sarunas ir bezjēdzīgi, to šodien pēc Zatlera reformu partijas (ZRP), Vienotības un SC trīspusējās tikšanās atzina premjers Valdis Dombrovskis (V), aicinot atgriezties pie trīs partiju koalīcijas apspriešanas.
Absolūtais vairākums Vienotības frakcijas deputātu vēlas veidot koalīciju kopā ar ZRP un nacionālo apvienību, bet šī iecere pagaidām nav realizējama ZRP nostājas dēļ, kas nacionālās apvienības vietā valdībā labāk vēlas redzēt SC.
SC iesaistīšana koalīcijā neesot absolūti pieņemama lielākajai daļai Vienotības, jo draud ar politiskā spēka šķelšanos. Savukārt publiski pagaidām neviens Vienotības pārstāvis nav oficiāli apstiprinājis, ka pie šāda varianta būtu gatavs palikt opozīcijā.
Patlaban Vienotība oficiāli piedāvājusi izveidot "nacionālās saliedēšanās" koalīciju, kurā starp četrām partijām būtu abi ideoloģiskie pretinieki - SC un VL-TB/LNNK. Tiek apspriests arī modelis "2+2", kurā ZRP un Vienotība veidotu mazākuma valdību, bet ar nacionālo apvienību un SC tiktu slēgti sadarbības līgumi. Tiesa gan, daudzi šādu modeli uzskata par diezgan nereālu, arī SC un nacionālā apvienība, tāpēc jau pašā sākumā tika runāts, ka koalīcijas sarunas nonākušas pilnīgā strupceļā.
Valsts prezidents konkrētus un ļoti skaidrus risinājumus attiecībā uz nākamo koalīciju cer sagaidīt līdz pirmdienas, 10.oktobra, vakaram, lai būtu zināms, kā tālāk rīkoties.
SC parlamenta ārkārtas vēlēšanās ieguva visvairāk jeb 31 mandātu. ZRP ieguvusi 22 mandātus, Vienotība - 20 mandātus, VL-TB/LNNK - 14 mandātus, bet Zaļo un zemnieku savienība - 13 mandātus.