Sanāksmes laikā ministri pārsprieda NATO
jauno Stratēģisko koncepciju kopīgi ar ekspertu grupas Baltijas valstu
pārstāvi Aivi Roni. Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) pēc tikšanās ar Igaunijas kolēģi Urmass Paetu un Lietuvas ārlietu ministru Audroni
Ažubaļu norādīja uz Baltijas valstu vienoto
nostāju attiecībā uz jauno NATO Stratēģisko koncepciju par kolektīvās
aizsardzības instrumentu stiprināšanu tālākajā alianses darbībā, kā arī
nepieciešamību rast risinājumus cīņai ar modernajiem apdraudējuma
veidiem. "Mēs esam ieinteresēti, lai NATO nākotnē saglabātu vienādu
drošības izjūtu visām NATO dalībvalstīm, norādīja M.Riekstiņš.
Tāpat Latvijas un Lietuvas ministri apmainījās ar notām par savstarpēju
vienošanos Šengenas vīzu pārstāvības jomā – Latvijas puse uzņemas
pārstāvēt Lietuvu vīzu izsniegšanā Taškentā, Uzbekistānā, savukārt
Lietuva pārstāvēs Latviju vīzu jomā Buenosairesā, Argentīnā.
Pārrunāti arī jautājumi, kas skar Baltijas un Ziemeļvalstu reģionālās sadarbības tālāku aktivizēšanu un pilnveidošanu. Latvija 2010.gadā ir Baltijas Ministru padomes un NB8 prezidējošā valsts, un viena no galvenajām prioritātēm ir sadarbības mehānismu aktivizēšana reģionā, veicot līdzšinējās darbības izvērtējumu, norāda ĀM. Augustā ir plānota Baltijas un Ziemeļvalstu ārlietu ministru sanāksme Latvijā, līdz kurai sadarbībā ar Ziemeļvalstīm plānots sagatavot pirmo starpziņojumu par reģionālās sadarbības modernizēšanu.
Saistībā ar Eiropas Savienības aktualitātēm M.Riekstiņš, U.Paets un A.Ažubalis pārsprieda Eiropas Ārējās darbības dienesta izveides gaitu. Baltijas valstu ārlietu ministri pauda cerību, ka tā izveide norisināsies atbilstoši to interesēm. M.Riekstiņš uzskata, ka Baltijas valstu kā nelielu ES dalībvalstu interesēs ir diplomātiskās un konsulārās aizsardzības funkcijas iekļaušana jaunveidojamā dienesta kompetenču sarakstā, jo mūsu diplomātiskās pārstāvības tīkls neaptver visus pasaules reģionus un valstis. Tāpat valstis stingri iestājamas par dalībvalstu atbilstošu pārstāvību un ģeogrāfisko līdzsvaru jaunajā Eiropas diplomātiskajā dienestā, īpaši ņemot vērā to, ka šobrīd jaunās dalībvalstis ir maz pārstāvētas ES institūcijās.
Latvijas, Igaunijas un Lietuvas ārlietu ministri apsprieduši arī situācijas attīstību Kirgizstānā un bijuši vienisprātis par nepieciešamību to apspriest ES formātā. Ministri apsvēra iespēju aicināt ES Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrīnu Eštoni šo jautājumu iekļaut nākamajā ES ārlietu ministru sanāksmes darba kārtībā.