Latvijas Bankas ekspertu aprēķini liecina, ka 2012.gada budžets būs jākonsolidē par 150 miljoniem latu, turklāt daļu no šīs summas varētu veidot jau šogad veiktie pasākumi, šodien preses konferencē informēja Rimšēvičs.
"Tas nav maz, bet tie nav 400 miljoni, par kuriem bija runa iepriekš. Tie nav pat 300 vai 250 miljoni, ar kuriem Latviju biedējušas starptautiskās institūcijas un dažs mūsu politiķis," teica centrālās bankas vadītājs.
Taujāts, vai viņam ir pārliecība, ka arī 2013.gadā Latvijai tomēr nenāksies atgriezties pie budžeta īsināšanas, Rimšēvičs pauda cerību, ka tā nenotiks.
Viņš atzina, ka pēdējās valdības un starptautisko aizdevēju sarunas bijušas ļoti konstruktīvas un valdība paudusi gatavību pielikt punktu un noslēgt konsolidācijas ciklu. Ja valdībai rīkošoties ātri un izlēmīgi, tad Latvija var cerēt arī uz spēcīgāku ekonomikas atkopšanas, kas nozīmēs, ka arī budžeta deficīta mazināšana turpmākajos gados notiks uz attīstības rēķina.
"Jo ātrāk zināsim 2012.gada konsolidācijas struktūru, jo ātrāk piedzīvosim budžeta sakārtošanas atdevi tautsaimniecības pieaugumā, jo ātrāk varēsim plūkt šī smagā darba augļus. Vilcināšanās noslēdzošajā stabilizācijas posmā var būtiski apdraudēt visus iepriekšējo gadu konsolidācijas pūliņus un sasniegtos rezultātus. Nav šaubu, ka izšķirīgāka un ātrāka neziņas kliedēšana par budžeta plāniem reitingu aģentūru, investoru lokā, finanšu tirgos būtu ļāvusi Latvijas tautsaimniecībai atkopties vēl straujāk," neapstāties pie jau sasniegtā rosināja Rimšēvičs.
Rimšēvičs atgādināja, ka Latvijai 2013.-2015.gadā jāsāk atmaksāt lielas parāda summas - trijos gados 2,8 miljardi latu. Viņaprāt, būtu lieki teikt, ka tas ir daudz mūsu tautsaimniecības izmēram, tāpēc Latvijai būšot ļoti svarīgi, ko par valsti domās pasaules finansisti un kā uzlabosies valsts kredītreitings, kas pagaidām budžeta deficīta, nepabeigtu reformu dēļ par divām līdz pat piecām pakāpēm atpaliek no Lietuvas un Igaunijas.
Viņš norādīja, ka budžetā uzreiz naudas pamatsummas atmaksai nebūs, tāpēc Latvijai būs jāaizņemas pasaules finanšu tirgos un parāds jāpārfinansē. Ar pašreizējo reitingu par katru aizņemtu latu Latvija maksāšot divreiz vairāk nekā Igaunija un parāda procentos ik gadu pārmaksāšot vairāk nekā 100 miljonus latu.
Savukārt ar sakārtotu un sabalansētu budžetu un saskaņā ar plānu 2014.gadā ieviestu eiro Latvijas kredītreitingi uzlabošoties un Latvija finanšu tirgos spēs aizņemties lētāk, neaizmaksājot prom naudu, kas lieti noder attīstībai, jebkurai budžeta funkcijai - vai tā būtu izglītība, vai veselība. "Latvijas mēroga un jaudas tautsaimniecībai krīzē uzkrāto parādu pakāpeniski atdot nav nekas neizdarāms, bet ar sakārtotu budžetu to izdarīt būs lētāk," piebilda Rimšēvičs.
Latvijas Bankas vērtējumā tālākai ekonomikas izaugsmei pirmais impulss būs ātri fiskālas politikas lēmumi bez tālākas nodokļu celšanas, tam sekojošs reitingu uzlabojums un investīciju pieaugums. Īstermiņā gan strauju tautsaimniecības atkopšanos bremzēšot vājais iekšzemes pieprasījums un pagaidām arī valdošā neziņa saistībā ar 2012.gada budžeta konsolidāciju.
Rimšēvičs uzsvēra, ka turpmākai tautsaimniecības veiksmīgai attīstībai ir kritiski svarīgi 2012.gada budžeta deficīta līmeni plānot būtiski zemāku par 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvijas Banka uzskata, ka 2,5% no IKP būtu tālredzīgs mērķis ar drošības rezervi, kas papildus pieminētajiem ieguvumiem neļautu arī nevajadzīgi apšaubīt valsts eiro stratēģiju.