Jautāts, vai no Krievijas pārstāvja izskanējušie pārmetumi par nepilsoņu tiesībām Latvijā un Latvijas-Krievijas vēsturnieku komisijas darba sākšanās apmēram 11 mēnešus pēc tās izveidošanas, neliecina, ka attiecības tik labi neveidojas, Rinkēvičs atbildēja noliedzoši. Viņš domā, ka šāda uzskata pamatā varētu būt mūždien latviskais nīgrums, ka "nekas nav pietiekami labi, varēja būt labāk".
"Protams, mums visiem jātiecas uz ekselenci un labāku rezultātu un, ja var kaut ko uzlabot, tad vajag to darīt. Bet kopumā tas, kas ir noticis - sākot ar jautājumiem starpvaldību komisijā, [toreizējā Valsts prezidenta Valda] Zatlera vizīte Krievijā decembrī, šogad jūlijā ciemos bija [Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva administrācijas vadītājs] Sergejs Nariškins" - ir vērtējams pozitīvi," skaidroja Rinkēvičs.
Viņš atzina, ka "mums ir daudz sarežģītu starpvaldību jautājumu, kurus atrisināt ar vienu cirtienu nav iespējams. Tie ir ļoti sarežģītie vēstures jautājumi, kuros par Latvijas nostāju nekad nav bijis šaubu. (..) Nepilsoņu jautājumā mums būs uzskatu atšķirības. Esam izdarījuši visu, lai nepilsoņu integrācija notiktu. Mēs būtu vairāk nekā laimīgi, ja naturalizācija notiktu vairāk un labāk. Aktīvi jāturpina to darīt. Nepiekrītu pārmetumiem, ka nepilsoņu tiesības tiek kaut kādā veidā nepamatoti ierobežotas. Es aicinātu nepilsoņus naturalizēties un beidzot izšķirties par lojalitāti".
Ārlietu ministrs uzskata, ka ir būtisks, labs un svētīgs jautājums ir iesniegtie grozījumi Pilsonības likumā, kas paredz pilsonības piešķiršanas atvieglošanu nepilsoņu bērniem. Tos šogad februārī Saeimā iesniedza toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers un par šo lietu ir runāts arī koalīcijas izveides gaitā.
Latvijas-Krievijas vēsturnieku komisijas, kura sāks darbu 14.novembrī, uzdevums nav, kā to kādi mēģinājuši definēt, "debatēt, vai Latvija bija vai nebija okupēta". Latvijas pozīcija šajā jautājumā ir skaidra, skaidroja Rinkēvičs.
Vēsturnieku komisijai būtu jārunā par tiem jautājumiem, kas skar abu valstu sarežģīto vēstures posmu. Runa ir par pieeju arhīvu materiāliem, lai meklētu atbildes uz jautājumiem, kas skar arī vēstures traģiskās lappuses - deportācijas, represijas un arī Krievijas pusi interesējušos jautājumus, norādīja ārlietu ministrs.
Pēc lēmuma par vēsturnieku komisijas izveidošanu radās dažādi birokrātiski šķēršļi, piemēram, nolikuma saskaņošana un komisijas sastāva izveide, taču "varu teikt tikai to, ka Latvijas puse nekavējās. Latvijas puse visu darīja maksimāli ātri, nosauca komisijas sastāvu, strādāja pie nolikuma", uzsvēra Rinkēvičs, atbildot uz jautājumu par ilgo gatavošanos abu valstu vēsturnieku darba uzsākšanai.