Solot pieņemšanu Latvijas politiskajā vidē, ja «krievi respektēs latviešu prasības», SC atteicās faktiski no visām prasībām, kas neatbilst status quo valodas un pilsonības jautājumos. Saskaņas centrs atteicās no savām dabiskajām prasībām. Kā jūs domājat, vai pilsētā, kurā 80% iedzīvotāju runā krieviski, nav pamata politiskai prasībai par zināmu oficiālu statusu šīs valodas lietošanā? Es nerunāju par to, vai jūs šādu prasību atbalstāt. Šādai prasībai ir politisks pamats, ja ir vēlētājs, kurš to ir gatavs atbalstīt. No šīs savā elektorātā loģiskās prasības bija atteicies SC.
Nepilsoņu jautājums - ļoti neērts jebkuram rietumnieciski noskaņotam cilvēkam, kurš domā individuālo tiesību kategorijās. Nepilsoņi - šie Latvijas «civilokupanti» - būtībā ir padarīti personiski vainīgi par staļiniskās PSRS noziegumu pret Latviju. Tie ir cilvēki, kuri, pazūdot PSRS, palika bez pilsoņu tiesībām, jo nebija vēsturisko Latvijas Republikas pilsoņu pēcteči. Kad Latvijā tika atjaunots vēsturiskais taisnīgums - de jure un de facto -, šo cilvēku tiesības valstī, kurā daudzi no viņiem ir dzimuši, uzkarās gaisā. Absolūtais tabu nepilsoņu jautājuma kustināšanā izriet no etniskiem apsvērumiem. Ja nepilsoņi saņems Latvijas pilsonību - tūlīt būtiski mainīsies etniskā proporcija pilsoņu vidū. Nepilsoņi ir galvenais iemesls, kāpēc ir tik svarīga 1940. gada okupācijas fakta pastāvīga un nemitīga apstiprināšana reālajā Latvijas politikā.
SC jau labu laiku bija atteicies no nepilsoņu jautājuma aiztikšanas. Ušakovs bija gājis tālāk - politiski apstiprinot okupācijas faktu, kas nozīmē - lielā status quo apstiprināšanu pilsonības jautājumā, kas balsta trauslo politisko līdzsvaru Latvijā.
Iekļaujot to valdībā, Saskaņa būtu pieradināta galīgi. Šodien vairs nav skaidrs, vai SC līderiem izdosies noturēt rāmjos savus atbalstītājus, kuriem nebūt neliekas dabisks tas, kas liekas dabisks caurmēra latvietim. Status quo ir trausls.