Laikraksts Diena šonedēļ vēstīja par Jura Kajaka virzīto vēja enerģijas projektu, kas paredz saražot līdz pat 900 MW Latvijas kontinentālajā šelfā - Baltijas jūrā, teritorijā, kas stiepjas no Liepājas līdz Akmensragam. Investoru vārdus gan uzņēmējs nav vēlējies atklāt, taču neoficiāli par viņa bīdīto projektu ir divas versijas. Viena, ka tā ir viņa paša avantūra, otra - ka, tāpat kā viņa iepriekš īstenotā Grobiņas vēja parku gadījumā, arī šī projekta virzīšana ir saistīta ar A.Šķēles interesēm - "sakārtot" projektu un pēc tam ar peļņu pārdot.
Trešdien izplatītā paziņojuma lielāko daļu gan veido A.Šķēles kritika ekonomikas ministram Artim Kamparam (JL). "Lielāko izbrīnu izraisa ekonomikas ministra politizētā attieksme pret investoriem, vērtējot tos nevis pēc Latvijas tautsaimniecībā ieguldīto līdzekļu apjoma un nozares nozīmīguma Latvijas tautsaimniecībai, bet gan pēc pilnīgi nepamatotām baumām par iespējamo saistību ar politiskajiem konkurentiem. Šāda – politizēta pieeja noved strupceļā un paralizē jebkādu investīciju piesaisti," klāsta politiķis.
Viņš arī aizstāv vēja parka investorus, norādot, ka potenciāli ļoti liela investīcija Latvijas tautsaimniecībā varētu kārtējo reizi iet secen, "nemaz nerunājot par Latvijas iespēju videi draudzīgā veidā iegūt un, visticamāk, arī eksportēt ievērojamu elektroenerģijas daudzumu". Atsaucoties uz Dānijas, Nīderlandes un citu valstu pieredzi, viņš pauž viedokli, ka šādām tehnoloģijām ir lielāka nākotne, nekā importētās fosilās degvielas dedzināšanai elektroenerģijas ražošanai. Politiķis arī atgādina, ka ekonomikas ministrs nes politisku atbildību par Latvijas valsts apņemšanos sasniegt solītos augstos atjaunojamās enerģijas apjomus elektroenerģijas apgādes bilancē.
A.Šķēle arī pauž viedokli, ka ministram būtu jānodrošina precīza likumdošanas regulējuma pieņemšana par atļauju piešķiršanu šādām milzu investīcijām, kā arī par ģenerējošo jaudu būvniecības kārtību atklātā jūrā, lai novērstu subjektīvā faktora lomu lēmumu pieņemšanā. Jāpiebilst, ka arī Dienas uzrunātie eksperti iepriekš norādījuši: caurskatāms un saprotams ceļš, kā īstenot
tik vērienīgu projektu, būtu, ja valsts vispirms radītu likumdošanas
bāzi, skaidri noteiktu, kurā jūras daļā vēja parku var celt, un tad
rīkotu starptautisku konkursu, piesaistot investoru šāda mēroga vēja
parka būvniecībai.
A.Kampars iepriekš Dienai pauda viedokli, ka J.Kajaka pieteiktais projekts ir nereāls, jo viņš nespēj paskaidrot, kas būs investori, kur tiks likta saražotā enerģija. Skeptiski par tik lieliem apjomiem izteicies arī Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons.