Ja papildus treniņiem nodarbojas ar darbu, kurā ir stress, nervozitāte un liela slodze, tas uz sporta slodzi iedarbojas vēl vairāk. Jābūt medicīniskai kontrolei, vai cilvēks vispār šo slodzi var veikt, nevis savācam 16 tūkstošus, un ļaujam skriet, cik grib," norāda sporta ārsts."Cilvēki lielajā slodzē ir atūdeņojušies, visi minerāli un vitamīni ir izgājuši ārā, ķermenis ir sauss, asinis ir biezas, sirdij ir grūti tās pumpēt. Ir bezatbildīgi no to cilvēku puses, kas to ļauj darīt, ja vien skrējēji nav pieteikami ilgi trenēti un skrien karstā laikā. Par to ir jādomā. Skatoties maratonu no malas, es biju šokēts," savu nostāju pauda Ā. Vaivars."Iepriekš noteikti jāiziet sirds slodzes tests. Mums visiem liekas, noskriešu 21 kilometru un būšu baigais vecis. Taču, ja neesi tam gatavs, sekas ir tādas, kādas ir,"skaidro ārsts.Pusmaratona un maratona dalībnieki bieži vien velta nepietiekamu uzmanību pareizai šķidruma un kaloriju uzņemšanai un uz starta līnijas iziet nepietiekami sagatavojušies.Savukārt, lai pašpierādīšanās vārdā sasniegtu pēc iespējas labāku rezultātu, atsevišķi skrējienu dalībnieki lieto dažādus enerģijas dzērienus, aģentūrai BNS norādīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktora vietnieks katastrofu medicīnas jautājumos Mārtiņš Šics.Viņš pastāstīja, ka, sekojot maratona gatavošanās gaitai, secinājis, ka pirms svētdien notiekošā maratona bijis pārāk maz praktisku padomu par pareizu metodiku, kā nenodarīt pāri organismam, gan skrienot lielā karstumā, gan lietojot nepieciešamos sāļus saturošus šķidrumus un uzņemot kalorijas."Skrienot garās distances, nepieciešams jau dažas minūtes pēc starta sākt uzņemt barības vielas un kalorijas, jau pirms parādījušās slāpes vai bada sajūta," paskaidroja M. Šics. Viņš uzsvēra, ka, skrienot ilgāk par stundu un karstos laikapstākļos, organismā ir palielināts sāļu zudums, līdz ar to svarīgi lietot sāļus saturošus šķidrumus. Pretējā gadījumā sākas muskuļu krampji, asinsrites problēmas, pārkaršana vai citi sarežģījumi. Īpaši tas attiecināms uz fizisku slodzi lielā karstumā, kā bijis arī svētdien Rīgas maratona laikā.Tāpat M. Šics izteica šaubas, ka diez vai visi garo distanču skrējienu dalībnieki ir gatavojušies slodzei karstos laika apstākļos – ļaudis pārrēķina spēkus un nav pietiekami daudz trenējušies, vairākus mēnešus regulāri skrienot līdzvērtīgas distances pusmaratonam vai maratonam."Smagākais variants ir nesagatavotība un neapdomāta sava organisma pātagošana ar stimulējošiem dzērieniem, lai tikai noskrietu garu distanci pēc iespējas ātrāk. Tādi gadījumi diemžēl ir bijuši," rezumēja M.Šics. Viņš piebilda, ka uzmanība jāpievērš arī skrējiena tērpam – nepieciešams dzesējošs sporta apģērbs, bet saulainos apstākļos noteikti neder tumšs sporta apģērbs.NMPD pārstāve Ilze Bukša aģentūrai BNS pastāstīja, ka svētdien saistībā ar Rīgas maratonu slimnīcā nogādāti 15 cilvēki, kuriem konstatētas gan pārkaršanas pazīmes, gan muskuļu sastiepumi un citas problēmas. Pašlaik slimnīcā turpina ārstēties trīs cilvēki, kuri piedalījušies maratonā. Ņemot vērā, ka maratonā piedalījušies teju 16,5 tūkstoši cilvēku, šis skaits uzskatāms par ļoti mazu.Savukārt neatliekamās palīdzības teltī vērsušies 107 cilvēki, kuriem vajadzējis apkopt nobrāzumus vai uzberztas tulznas. Maratona norises vietās dežurējušas četras NMPD brigādes, informēja Bukša.Jau vēstīts, ka Rīgas mērs Nils Ušakovs svētdien pusmaratonā pārkarsis un pašlaik atrodas intensīvās terapijas nodaļā. Viņa veselības stāvoklis pašlaik ir stabils. Mērs šogad skrējienam gatavojās aktīvi un bija apņēmības pilns uzlabot pagājušā gada rezultātu, taču izstājās pusmaratona distances pēdējā kilometrā. Pērn viņš šo distanci pievarēja.Šogad Rīgas maratonā dažādās skrējienu kategorijās piedalījušies kopumā apmēram 16 tūkstoši cilvēku.
Sporta ārsts: garās distances drīkst skriet tikai trenēti cilvēki
Rīgas mēram Nilam Ušakovam Nordea maratona laikā palika slikti, visticamāk, dehidratācijas jeb atūdeņošanās dēļ, norāda sporta ārsts Āris Vaivars, kurš uzskata, ka skriet tik garas distances vajadzētu atļaut tikai iepriekš trenētiem cilvēkiem."Maratona skriešana ir ļoti grūta lieta. Ne velti cilvēki skrien maratonu tikai trīs līdz četras reizes gadā, ne vairāk.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.