Izdevumi sociālajam budžetam no 26% 2007.gadā pieauguši līdz 34% šogad. Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) žurnālistiem norādīja, ka tas ir būtisks pieaugums, tāpēc ir jādomā par sociālā budžeta ilgtspēju.
Savukārt Viņķele teica, ka valdībai būs jāpieņem nepopulāri lēmumi šajā jautājumā. "Ja mēs runājam par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti, tad šai valdībai būs jāpieņem vairāki nepopulāri, bet absolūti nepieciešami lēmumi. Darbs pie tiem jau ir sākts. Tautas skaitīšanas dati vēlreiz apliecina, ka pensionēšanās vecuma paaugstinājums ir absolūti nepieciešams," uzsvēra Viņķele.
Ministre sacīja, ka par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu viedokļi ir pretrunīgi – arodbiedrības atturīgi vērtē iniciatīvu paaugstināt pensionēšanās vecumu no 2014.gada, taču darba devēji ir pietiekami radikāli un vēlas to panākt jau no nākamā – 2013.gada. "Labklājības ministrija ietur zelta vidusceļu – mūsu piedāvājums ir vecuma paaugstināšanu sākt no 2014.gada," vēlreiz apliecināja ministre.
Taču papildu tam ir nepieciešami vēl vairāki pasākumi sociālā budžeta stabilizācijai un ilgtspējas nodrošināšanai, klāstīja Viņķele. Viens no tiem ir minimālā darba stāža paaugstināšana. "Pašlaik ir pietiekami liberāli nosacījumi – cilvēks ar desmit gadu stāžu var pretendēt uz vecuma pensiju. Mūsu ierosinājums ir šo stāžu, sākot ar 2014.gadu, paaugstināt līdz piecpadsmit gadiem, savukārt 2020.gadā sasniegt 20 gadu minimālā stāža robežu," pavēstīja Viņkele. Tāpat noris diskusijas par iespēju saglabāt priekšlaicīgu pensionēšanos.
Ministre arī pastāstīja, ka pašlaik darba grupa izvērtē esošo sociālo pabalstu sistēmas efektivitāti un vai tā nerada atkarību no sociālajiem pabalstiem. Labklājības ministrija ar priekšlikumiem reformām sociālo pabalstu jomā valdībā nāks klajā pavasarī.
Ar pašvaldībām tiks pārrunātas arī vairākas iniciatīvas šajā jomā, proti, kurus pabalstus līdzfinansē valsts un cik lielas tiesības būtu jādod pašvaldībām pabalstu piešķiršanā.
Jau ziņots, ka Dombrovska trešajai valdībai 1.februārī apritēs pirmās simts dienas, taču jau piektdien, 27.janvārī, premjers un vairāki valdības ministri atskaitījās par paveikto un iezīmēja nākotnes ieceres.
Pašreiz noteikto pensionēšanās vecumu – 62 gadus - Labklājības ministrija piedāvājusi pakāpeniski paaugstināt no 2014.gada. Proti, 2014. un 2015.gada 1.janvārī pensionēšanās vecumu paredzēts paaugstināt par trim mēnešiem, bet no 2016.gada ik gadu to iecerēts paaugstināt par pusgadu, līdz 2020.gadā būs sasniegts 65 gadu vecums.